Rīga, 19.dec., LETA. Lai palīdzētu Ukrainai, svarīgi ir turpināt sniegt militāro atbalstu, kā arī mazināt iespējas Krievijai tikt pie kara vešanas resursiem, šodien Rīgā notiekošajā Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmē sacīja Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.
Sunaks uzsvēra, ka Ukrainas tautas parādītās apņēmības dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk saprast, ka nespēj uzvarēt karalaukā, tāpēc viņš eskalē konfliktu, nesot šausmīgas sekas ukraiņiem.
Lielbritānijas politiķis uzsvēra, ka pirmā prioritāte ir vairāk sniegt militāro atbalstu Ukrainai, tajā skaitā nodrošināt vairāk aizsardzības sistēmu, artilēriju un bruņutransportu. Lielbritānija ir apņēmusies nākamgad sniegt tikpat lielu vai lielāku palīdzību Ukrainai kā šogad piešķirtā palīdzība 2,3 miljardu mārciņu (2,64 miljardi eiro) apmērā.
Atsaucoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš pausto, Sunaks uzsvēra, ka nekāda Krievijas vienpusēja prasība pēc pamiera nav vērā ņemama, jo tas būtu viltus piedāvājums, kas tikai ļautu Krievijai sagatavoties jauniem uzbrukumiem. Kamēr Krievija savus spēku nav atvilkusi no Ukrainas teritorijas, reālas sarunas ar Krieviju nav iespējamas, atzīmēja Lielbritānijas valdības vadītājs.
Tāpat jāturpina fokusēties, kā varētu mazināt Krievijas iespējas atjaunot uzbrukumiem nepieciešamos resursus, sacīja Lielbritānijas premjers. Tas nozīmē mazināt vēl palikušo starptautisko atbalstu Krievijas pieejai piegādēm no citām valstīm, tajā skaitā mazinot iespēju Irānai veikt dronu piegādes Krievijai, kas tiek izmantoti uzbrukumiem Ukrainai, pauda Sunaks .
Arī ekonomiskajā jomā Krievijai ir jājūt sekas par tās īstenoto karu Ukrainā, norādīja Lielbritānijas premjers.
"Mūsu kopējā apņemšanās ir skaidra, ka Ukrainas drošība ir mūsu drošība," uzsvēra Sunaks .
Kā ziņots, Apvienoto reaģēšanas spēku valstu sanāksmē piedalijās Kariņš, Sunaks , Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons.
Sanāksmē tika pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
