Kariņš: nākamais varētu nebūt izaugsmes gads  (13)

Otrdien norisināsies Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības pirmā darba sēde. Patlaban plānots, ka tā sāksies pulksten 13.

Ministri uz kopīgu sēdi gan pulcējās jau pagājušajā nedēļā, īsi pēc balsojuma Saeimā, taču tā bija tikai svinīga sēde, bet nekādi valstiski svarīgi jautājumi tajā netika risināti.

Kariņš skaidroja, ka tuvākajās valdības sēdēs ir jāsaprot, cik naudas paliek pāri, lai to varētu ieguldīt kādā no jaunās valdības prioritātēm.

Vienlaikus jau pašlaik esot skaidrs, ka visām jaunās valdības iecerēm līdzekļu nepietikšot, tāpēc tas, kādās prioritātēs tiks ieguldīts vairāk līdzekļu, atkarīgs no koalīcijas.

Kariņš atgādināja, ka pašlaik ekonomika esot "sabremzēšanās fāzē" un nākamgad neesot gaidāms izaugsmes gads.

Kariņš gan akcentēja, ka pie situācijas vainojams Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas novedis, piemēram, pie elektroenerģijas cenu kāpuma. Kā vienu no risinājumiem, lai ekonomisko situāciju uzlabotu, Kariņš minēja arī Eiropas fondus.

Otrdien Ministru kabineta sēdē plānots skatīt jautājumus par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu. Tāpat plānots skatīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar likumprojektu grozot Elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteic pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas.

Vienlaikus sēdē plānots skatīt jautājumu par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam, kā arī noteikumus par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. Paredzēts skatīt noteikumus par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, tādējādi nosakot jaunu studiju programmu stratēģisko mērķi – digitālo prasmju kā caurviju kompetences apguvi visās studiju programmās visa studiju procesa laikā, lai absolventi spētu sekmīgi iekļauties darba tirgū kā mūsdienu prasībām atbilstoši kvalificēti speciālisti.

Tāpat darba kārtībā iekļauts jautājums par kārtību, kādā Valsts probācijas dienests veic audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošana – izpildi. Paredzēts skatīt arī publisko elektronisko iepirkumu noteikumus, nosakot preču un pakalpojumu grupas, centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, lai pārbaudītu, vai publiskā iepirkuma kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā vai iepirkuma procedūrā.

Valdība pirmajā sēdē skatīs lietu par likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas grafiku. Vienlaikus plānots skatīt arī vairākus citus jautājumus.

Jau ziņots, ka Saeima 14. decembrī apstiprināja otro Kariņa vadīto valdību.

Partiju apvienību "Jaunā vienotība" valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Nacionālās apvienības pārziņā būs Ekonomikas ministrija, ko vadīs Ilze Indriksone, Aizsardzības ministrija, par ko būs atbildīga Ināra Mūrniece, Kultūras ministrija, ko vadīs Nauris Puntulis, un Satiksmes ministriju, par ko būs atbildīgs Jānis Vitenbergs.

Savukārt partiju apvienību "Apvienotais saraksts" valdībā pārstāvēs veselības ministre Līga Meņģelsone, zemkopības ministrs Didzis Šmits, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.