Ministru kabinets otrdien, 20. decembrī, pieņēma jaunu 2023. gada budžeta sagatavošanas grafiku, ar kuru valdība apņemas noslēgt budžeta izstrādi līdz februāra sākumam.
Kavēšanās ar 2023. gada budžeta pieņemšanu saistīta ar 14. Saeimas vēlēšanām un attiecīgi arī valdības sastāva un tās prioritāšu maiņu.
Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Jaunā valdība darbu sāka 14. decembrī.
Otrdien valdība atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam sagatavošanas grafiku, par kuru gala vārds būs jāsaka Saeimai.
Budžeta sagatavošanas grafiks paredz, ka šo ceturtdien, 22. decembrī, valdība ārkārtas sēdē uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) Informatīvo ziņojumu par aktualizētām makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm.
Tāpat ceturtdienas sēdē tiks skatīts FM ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025. gadam.
Nākamā gada sākumā no 4. janvāra līdz 12. janvārim plānotas diskusijas un lēmumu pieņemšana par prioritārajiem pasākumiem, līdz 17. janvārim tiks aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms, 19. janvārī valdībā vajadzētu nonākt budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kuru plānots skatīt līdz 24. janvārim.
Valdība likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" varētu apstiprināt 7. februārī, bet 9. februārī iesniegt Saeimā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš prognozēja, ka 2023. gada budžets varētu tikt pieņemts marta sākumā.
Jau vēstīts, ka 2023. gads sāksies ar pagaidu jeb tehnisko valsts budžetu, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā skaidroja, ka likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.
Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to.
Par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam apstiprinātais izdevumu apjoms attiecīgajai ministrijai. Tas tiek koriģēts, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, valsts parāda procentu maksājumus, ārvalstu finanšu palīdzības (tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu) līdzfinansēto projektu īstenošanu, budžeta iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī tādu maksājumu veikšanu, kur izdevumu apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma saņēmēju skaita izmaiņām, piemēram, pabalsti, pensijas.
FM piebilda, ka tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana, bet netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav īstenotas iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
"Ir jānodrošina spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā, kā arī jānodrošina tādu obligāto maksājumu veikšana kā izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem un valsts iemaksas ES budžetā. Vienlaikus tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētos pasākumus, kuriem paredzēts noslēgties 2022. gadā," norādīja FM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
