Latvija uzlabojusi sniegumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā, vēsta pētījums  (2)

Ziņojumā teikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sekmīgi veiktās pirmstiesas izmeklēšanas un Latvijas īstenotie pasākumi šīs jomas pilnveidošanai ir atzinīgi novērtēti un ierindoti līdzvērtīgā pozīcijā ar Lielbritāniju, Vāciju, Franciju un Norvēģiju.

Lai arī Latvijai ir neliela loma pasaules kopējā eksportā, tā ir salīdzinoši nesen pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, tāpēc "šis progress ir iepriecinošs", norādīts "Transparency International" ziņojumā.

Organizācija atzinīgi novērtējusi KNAB veiktos pasākumus, lai īstenotu proaktīvu pieeju ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā, kā arī uzlaboto starpinstitucionālo sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā.

Organizācija aicina turpināt progresu un rosina Latvijai pilnveidot tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt kompetentās institūcijas ar nepieciešamajiem resursiem.

"Starptautiska atzinība ir apliecinājums KNAB un Latvijas nozīmīgajam darbam cīņā pret ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, t.sk. OECD sniegto rekomendāciju izpildē un starpinstitūciju veiksmīgas sadarbības īstenošanā. Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana aizvien ir viena no KNAB prioritātēm, ko iestāde turpina īstenot ciešā sadarbībā ar citām tiesībsargājošām institūcijām, tostarp Ģenerālprokuratūru un Finanšu izlūkošanas dienestu," paziņojumā presei norādījis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Ziņojumā apkopota informācija par 43 valstīm, kas ratificējušas OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, kā arī Ķīnu, Indiju, Honkongu un Singapūru. Izpildes rādītāji grupēti četrās apkarošanas kategorijās - aktīva, mērena, ierobežota un zema vai pavisam neesoša.

Latvija ir viena no septiņām valstīm, kuras sniegums ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā novērtēts kā mērens. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts un viena no divām OECD konvenciju ratificējušajām valstīm, kas uzlabojusi savu sniegumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanā un panākusi kāpumu vērtētajās kategorijās. Latvija pārskatā apsteidz tādas valstis kā Kanāda, Zviedrija, Singapūra, Lietuva, Igaunija u.c.

Ziņojumā dotajās rekomendācijās Latvijai ieteikts nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga ar Pretkukuļošanas konvencijas pirmo pantu, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.

Tāpat eksperti iesaka regulāri publicēt statistiku par ārvalstu kukuļošanas uzraudzību, uzlabot saistīto tiesas spriedumu pieejamību, nodrošināt tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un finansējumu; izmeklētāju un prokuratūras darbinieku neatkarību un aizsardzību pret politisko iejaukšanos.

Eksperti rekomendē izmeklētāju apmācības ārvalstu kukuļošanas atklāšanas un izmeklēšanas jomā, spēcināt starpinstitucionālo sadarbību un ieviest stratēģisku pieeju, kas ļautu identificēt un izmeklēt kopsakarības tā vietā, lai fokusētos tikai uz atsevišķiem pārkāpumiem.

Rekomendēts nodrošināt pietiekamus resursus un ekspertīzi institūcijām, kas atbildīgas par ārvalstu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanu un virzīšanu, kā arī sagatavot regulējumu, kas nosaka kompensācijas pusēm, kas cieš no ārvalstu kukuļošanas gadījumiem.

OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa gan norādījusi uz "Transparency International" ziņojumā izmantotās metodoloģijas necaurskatāmību, kā arī iespējamām faktoloģiskām nepilnībām.

OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos Latvijā stājās spēkā 2014. gada 30. maijā.

2020.gadā KNAB pirmo reizi rosināja ākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrētu juridisku personu par ārvalsts amatpersonas kukuļošanu. Uzņēmums atzina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un piekrita 77 400 eiro piedziņai. Šī ir pirmā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu konkrētajam uzņēmumam ir ierobežotas iespējas iegūt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības trīs gadus pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Līdz šim KNAB ir rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu par iespējamu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu četros kriminālprocesos.

KNAB darbu pērn atzinīgi novērtēja arī OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa. Darba grupa norādīja uz būtisku Latvijas progresu trešās fāzes novērtējuma rekomendāciju izpildē, sasniedzot un demonstrējot acīmredzamus rezultātus ārvalstu amatpersonu kukuļošanas krimināllietu sekmīgā izmeklēšanā un tālākā virzībā.