Lai tiktu Rīgas dienas centros, 'stiprajām ģimenēm' jācer uz Ziemassvētku brīnumu

Birokrātiski pareizi ir teikt – dienas aprūpes centri pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, taču šajā rakstā tos sauksim vienkārši par dienas centriem. Šādu pakalpojumu pieejamība īpaši svarīga ir "stiprajām ģimenēm" – gan centru klientiem, gan to tuviniekiem. Tuviniekiem tā ir iespēja uz brīdi nodot savus tuviniekus drošās rokās, bet centru klientiem – iespēja attīstīt savas sociālās prasmes ārpus ierastās vides, apgūt ko jaunu un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas domes Labklājības departamenta (RDLD) mājaslapā pieejamās informācijas noprotams, ka Latvijas turīgākajā pilsētā – Rīgā – šādu centru ir vienpadsmit. Šos pakalpojumus piedāvā sešas dažādas nevalstiskās organizācijas. Četri no vienpadsmit centriem atrodas Maskavas forštates apkaimē, bet pārējie ir izkliedēti pa dažādiem Rīgas mikrorajoniem, tostarp šādi centri atrodas Grīziņkalnā, Dārzciemā, Imantā, Āgenskalnā, Brasā un citviet. Bet vai šie centri ir pieejami cilvēkiem, kam tie ir nepieciešami? Atbalsta projekta "Stiprini stipros" ietvaros nolēmām "iekāpt citu kurpēs" un veikt eksperimentu, lai pārbaudītu, cik reāla ir dienas centru pieejamība galvaspilsētā.

Eksperimenta laikā apzvanījām visus Rīgas dienas centrus un uzdevāmies par līdzcilvēkiem, kas meklē tuviniekam vietu šādā iestādē. Tā kā klientu iekārtošana dienas centros notiek ar Rīgas Sociālā dienesta starpniecību, nevis zvanot pa tiešo pakalpojuma sniedzējam, izveidojām viltus stāstu, kas attaisnotu mūsu rīcību. Mūsu izdomātā leģenda – grasāmies mainīt dzīvesvietu, esam gatavi pārcelties uz mikrorajonu tuvāk dienas centram, tāpēc tos apzvanām. Potenciālais klients – 19 gadus vecs brālis ar autiskā spektra traucējumiem, nav agresīvs, taču jāpieskata, jo bijuši gadījumi, kad tuvinieks vēlējies bēgt. Nākamgad brālim paliek 20 gadi – zaudējam pašvaldības finansētu auklīti, paši pakalpojuma izmaksas nevaram segt, meklējam vietu, kur regulāri vest brāli, lai viņš varētu pilnveidot savas sociālās prasmes ārpus ierastās vides.

Sākam ar lielāko pakalpojumu sniedzēju – biedrību "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", kas atbild par pakalpojumiem piecos dienas centros Rīgā. Dienas centros "Cerību tilts" un "Mēness māja", abi Maskavas ielā, viss pilns, jaunus klientus neuzņem.

Dienas centru "Cerību māja" Dārzciemā sākotnēji sazvanīt neizdodas, bet pēc neilga laika mums atzvana. Centrā vietu nav, var iestāties rindā. Sazvanītā centra pārstāve ir pieklājīga un apstiprina, ka vietu trūkums dienas centros ir izplatīta parādība. Rindā gaida jau "trīs vai četri klienti", bet, kad rindu varētu sagaidīt, nevar zināt. Dienas centru "Cerību skola" sazvanīt neizdodas. Zvanām gan no rīta, gan pēcpusdienā, gan vakarpusē, atbildi nesaņemam, neviens nepārzvana.

Dienas centrā "Cerību ligzda" Balvu ielā pastāvīgu vietu nav, taču ar sociālā dienesta starpniecību iespējams pieteikties "piecām izmēģinājuma dienām" jebkurā dienas centrā, arī šajā. Mēs meklējam ilgtermiņa pakalpojumu – šoreiz nederēs, zvanīsim citiem. "Cerību ligzdas" pārstāve sarunas noslēgumā piedāvā iespēju iestāties rindā, taču uzreiz brīdina: "Parasti ir tā, ka tad, kad klients tiek uz dienas centru, viņš to apmeklē gadiem." Tātad rindas "izstāvēšana" var būt ne tikai vairāku mēnešu, bet pat vairāku gadu jautājums.

Biedrība "Saule" Rīgā piedāvā pakalpojumus divos dienas centros – pa vienam katrā Daugavas krastā. Kontaktinformācija abiem centriem norādīta identiska, uzreiz jautājam par vietu kādā no dienas centriem. Sazvanītā darbiniece atbildi uz šo jautājumu nezina, aicina zvanīt pēcpusdienā, kad uz vietas būs vadītāja. Zvanām pēcpusdienā, atbild cita darbiniece. Atbilde identiska – to, vai ir kāda brīva vieta, pateikt var tikai vadītāja, kas ir saslimusi. "Diemžēl nevarēsim palīdzēt, zvaniet pēc svētkiem," sarunu noslēdz biedrības "Saule" pārstāve.

Dienas centrā Imantā, kuru vada biedrība "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", saruna ir īsa. "Mums ir 18 finansētas vietas un šobrīd jau ir 24 klienti. Var stāties rindā, bet uzņemt mēs šobrīd nevaram," nosaka sazvanītā centra pārstāve. Dienas centrs "Kopā" atrodas Raunas ielā. Vietu nav, var stāties rindā – šobrīd rindā ir pieci cilvēki. Cik ilgi jāgaida – nevar zināt. Darbiniece aicina nākt aplūkot centru klātienē un pēc tam ar sociālā dienesta starpniecību kārtot visas formalitātes, lai rindā varētu iestāties pēc iespējas ātrāk.

Zvanām dienas centram "Gaismas stars" Pērnavas ielā. Pēc jautājuma, vai centrā ir vietas, centra pārstāve nopūšas, tomēr uzreiz neatsaka un sāk interesēties par potenciālo klientu. Izdzirdot, ka klientam ir autiskā spektra traucējumi, saņemam negatīvu atbildi. "Ja autiskā spektra, tad citu centriņu vajadzēs. Mums ir nedaudz cita specifika," nosaka darbiniece un iesaka zvanīt centram "Rūpju bērns" vai "Saulessvece".

Sekojam ieteikumam un zvanām dienas centram "Saulessvece", kuru uztur biedrība "Svētā Jāņa Palīdzība". "Ar vietām mums ir, kā ir," saka "Saulessveces" darbiniece un aicina nākt apskatīties centru klātienē. "Es nevaru teikt, ka ir brīvas vietas. Bet es ņemu vairāk klientu, nekā man apmaksā," viņa norāda. Lai arī vieta nav apsolīta vai citā veidā garantēta, šis ir vienīgais gadījums, kad, zvanot uz kādu no Rīgas dienas centriem, parādās cerība atrast kādu vietu. Arī šoreiz tas nav pašvaldības piešķirtā finansējuma, bet nevalstiskās organizācijas labvēlības dēļ. "Es cenšos paņemt klientus, neatstāt uz ielas. Es zinu, ka vienkārši citur nav kur likt tos cilvēkus," savu motivāciju skaidro centra "Saulessvece" darbiniece.

No vienpadsmit Rīgas dienas centriem sazvanīt izdevās desmit. Vienā gadījumā saņēmām atteikumu diagnozes dēļ, divos centros atbildi par vietām nesaņēmām, bet pārējos gadījumos dienas centrā vietu nebija. Neskatoties uz to, vienā gadījumā tika dota cerība, ka vieta dienas centrā mūsu fiktīvajam radiniekam varētu atrasties.

Eksperimenta noslēgumā zvanām arī uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, kur iespējams uzzināt informāciju par sociālo palīdzību un pakalpojumiem. Sakām, ka visos dienas centros vietas aizņemtas, drīz beidzas pašvaldības finansētais aukles pakalpojums, nepieciešama vieta, kur ilgtermiņā socializēties. Par vietu pieejamību zvanu centra darbiniece ir informēta, tomēr drošības labad pārliecinās, vai tiešām esam zvanījuši uz visiem centriem, nosaucot tos vienu pēc otra. "Vēl ir dienas centri, kurus apmeklē vecāki cilvēki," par alternatīvu socializācijas iespēju ieminas zvanu centrā. Pat neskatoties uz to, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem varētu būt atšķirīgas intereses, mūsu gadījumā šāds variants jau pamatā neder – šādos centros nav nodrošināta pietiekama uzraudzība. Ja jaunietis izdomās bēgt, diez vai būs kāds, kas viņu apturēs. Pēc komunikācijas stila jūtams, ka zvanu centra darbiniece ir patiesi ieinteresēta palīdzēt, taču palīdzības iespējas ir ierobežotas. Sarunas noslēgumā zvanu centra darbiniece atrod mūsu dzīvesvietai tuvākā sociālā dienesta kontaktinformāciju un iedrošina situāciju risināt ar sociālā dienesta starpniecību.

Šoreiz vēršamies pie Rīgas domes oficiāli. RDLP Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas pilngadīgām personām galvenā speciāliste – eksperte Zenta Čevere – atzīst, ka pašvaldības dienas centru vietu skaits nav pietiekams. 2022. gadā pašvaldība finansē 294 vietas šādos centros. Taču gada pirmajos deviņos mēnešos šo pakalpojumu saņēma 361 persona, vēl deviņas personas ar Rīgas Sociālā dienesta starpniecību ir pieteikušās rindā. Tātad aktuāli tas ir vismaz 370 cilvēkiem, bez finansējuma – vismaz 76 personām. Lai aptvertu šī brīža pieprasījumu, vietu skaits jāpalielina par vairāk nekā 25%.

2023. gadā Rīgas dome vēlas palielināt vietu skaitu centros par 28 vietām. Ilgākā termiņā plānots izveidot vismaz trīs jaunus centrus, katru ar vidēji 20–25 vietām. Pirmā centra būvniecība varētu tikt sākta jau 2023. gada pirmajā pusē, bet pakalpojumi jaunajā centrā būtu pieejami 2024. gadā. Otrā centra būvniecība paredzēta 2024. gada sākumā, bet trešā centra – tālākā nākotnē, norāda Zenta Čevere. Tas nozīmē, ka šī brīža pieprasījumu šāda veida dienas centros pašvaldība varētu segt ne ātrāk kā 2025. gadā.

Lai arī ir cerības, ka tālākā nākotnē šāds pakalpojums Rīgā kļūs vieglāk pieejams, "stiprajām ģimenēm" gan Rīgā, gan citviet Latvijā atbalsts ir vajadzīgs jau šobrīd. Vairākas ģimenes ar aprūpējamiem tuviniekiem, tiem sasniedzot 18 (vai 20) gadu slieksni, zaudē daļu līdzšinējā atbalsta. Tāpēc portāls "Delfi" aicina ikvienu atbalstīt Latvijas stiprākās ģimenes un ziedot aprūpētāja apmaksai. Mums ir svarīgi, lai "stiprie" neizdegtu. Stiprini stipros!

Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022