VM ar ierobežojošiem pasākumiem rosina būtiski mazināt alkohola patēriņu  (22)

VM atgādina, ka 2020. gada 30. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2020.–2022.gadam" ietvertus pasākumus, tādējādi tagad VM virza attiecīgas likuma izmaiņas, lai īstenotu rīcības plānā iekļautos pasākumus.

Ar likuma izmaiņām VM rosina noteikt papildu marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem ar saturu virs 1,2 tilpumprocentiem, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās.

Tāpat ar likuma izmaiņām rosināts aizliegt tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma plastmasas iepakojumos, noteikt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežot tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās.

Izstrādājot likuma grozījumus, VM balstījās uz Pasaules Veselības organizācija (PVO) izveidotajām rekomendācijām kaitīga alkohola patēriņa un to seku mazināšanai. Saskaņā ar šīm rekomendācijām reklāmas un mārketinga ierobežojumi alkoholiskajiem dzērieniem un alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošana ir visefektīvākās intervences kaitīga alkohola patēriņa un to seku mazināšanai.

"Tikai ar sabiedrības izglītošanu vai mērķa grupu izglītošanu nevarētu tikt panākti efektīvi rezultāti un samazināts alkoholisko dzērienu patēriņš sabiedrībā. Kā norāda PVO ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu un risinājumi ir jāievieš vienlaicīgi, gan sabiedrības izglītošanas joma, gan arī nosakot ierobežojumus reklāmai un mārketingam, gan arī pieejamības mazināšanai," skaidro VM.

Likumprojekts no 2020. gada 30. jūnija līdz 26. jūlijam tika nodots publiskai apspriešanai, ievietojot to VM un Valsts kancelejas tīmekļa vietnēs. 2022. gada 8. decembrī minētais likumprojekts tika atbalstīts Valsts sekretāru sanāksmē, bet, lai izmaiņas stātos spēkā, likumprojekts vēl jāskata valdībā, savukārt gala lēmumu pieņems Saeima.

Likumprojekta saskaņošanas gaitā tika saņemti iebildumi un priekšlikumi no dažādām valsts pārvaldes iestādēm un organizācijām, nozares asociācijām, tostarp Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Alkohola nozares asociācijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas alus darītāju savienības, LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas u.c.

Likumprojekta saskaņošanas gaitā iebildes LDDK vārdā pauda toreizējā organizācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kas nu iecelta veselības ministres amatā. LDDK atzinumā par likumprojektu iebilst VM likuma redakcijai, kas liedz azartspēļu organizēšanas vietās pienest alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām. LDDK rosina atstāt spēkā esošo kārtību, kas paredz iespēju personai pašai dzērienu aiznest pie azartspēļu spēļu galda vai citām azartspēļu iekārtām, jo aizliedzot personai pašai dzērienu nest pie spēļu galdiem vai azartspēļu iekārtām, radīsies risks pārmērīgai un straujai alkoholisko dzērienu lietošanai ar mērķi iet izklaidēties pie spēļu galdiem vai iekārtām un ātrāk izdzert alkoholisko dzērienu pie bāra.

VM šādam vērtējumam nepiekrīt un norāda, ka alkoholisko dzērienu lietošana un pienešana azartspēļu organizēšanas vietās pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, ir viens no riskantas uzvedības veidiem, jo alkoholisko dzērienu lietošana un azartspēļu spēlēšana ir sociāli bīstama kombinācija, ka negatīvi ietekmē ne tikai pašu indivīdu, bet atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācija un Latvijas Raidorganizāciju asociācija pauž iebildes pret likuma grozījumiem, ar kuriem alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma būtu aizliegta preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļa vietnēs un tiešsaistē, kā arī izmantojot pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumus.

Abas asociācijas savā atzinumā norāda, ka nav nepārprotamu pierādījumu, ka cenu un atlaižu reklāmas aizliegums medijos samazinās alkoholisko dzērienu patēriņu. Tāpat neesot veikts izvērtējums, kā šie grozījumi ietekmēs konkurenci Latvijas reklāmas kanālu starpā un konkurenci starp Latvijas un ārzemju kanāliem.

Minētajām asociācijām pievienojas arī Konkurences padome, kuras iebilst pret plānotajiem likuma grozījumiem attiecībā uz reklāmas ierobežojumiem, aicinot papildus pārvērtēt konkrēto ierobežojumu iespējamo ietekmi un tvērumu, kā arī, vai ar citām metodēm nav iespējams mērķi sasniegt efektīvāk.

Latvijas Alkohola nozares asociācija iebilst pret likumprojektu kopumā, jo nav veikts iepriekšējo ierobežojumu izvērtējums, vai tie ir bijuši jēdzīgi vai nav. Pēc nozares rīcības esošās informācijas kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā) līdzīgi ierobežojumi nav snieguši nekādus redzamus uzlabojumus.

Arī LDDK atbalsta atsevišķas VM piedāvātās iniciatīvas, taču kopumā organizācijas ieskatā ministrijas plānotie ierobežojumi nepalīdzēs samazināt pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu. VM gan norāda, ka likumprojekta mērķis ir ne tikai samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā kopumā, bet arī sasniegtu politikas plānošanas dokumentos uzstādītos mērķus un rezultatīvos rādītājus kas paredz - samazināts reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju un kas paredz samazināt pēdējā gada laikā riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru (darbspējas vecumā 15–64 gadi).

"Likumprojekts paredz ieviest pasākumus, kuru efektivitāti savos izvērtējumos un pētījumos ir apstiprinājusi PVO, kur tieši reklāmas un mārketinga ierobežojumi ir tikai viens no instrumentiem. Būtiski, lai alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā sabiedrībā tiktu īstenoti kompleksi pasākumi vairākos sektoros, tikai tad ir iespējams radīt ietekmi uz dzīvesveida paradumiem sabiedrībā. r vienu konkrētu ierobežojumu nav iespējams panākt alkohola patēriņa samazinājumu. Jāsaprot, ka ietekme uz patēriņu nebūs redzama uzreiz, bet ietekme būs redzama ilgtermiņā," pauž VM.

Vienlaikus ministrija aicina ņemt vērā, ka ne tikai VM virzītā alkoholisma mazināšanas politika ietekmē kopējos alkohola patēriņa rādītājus, liela loma būs arī politikai ko veido citi sektori –piemēram nodokļu jomā.