Paļaušanos uz budžeta līdzekļiem cer mazināt, aktivizējot ES fondus  (6)

Ceturtdien notikušajā NTSP sēdē finanšu ministrs informēja par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2023., 2024. un 2025. gadā. Jau iepriekš vēstīts, ka fiskālā telpa jeb papildus līdzekļi jaunām politikas prioritātēm 2023. gadā ir 215,1 miljons eiro.

Nevalstisko organizāciju pārstāve, diasporas uzņēmēju, profesionāļu, zinātnieku kustības "#esiLV" valdes locekle Elīna Pinto vaicāja par budžeta izstrādes procesa caurredzamību. Viņa vēlējās zināt, kur var iegūt informāciju par lēmumiem, kāpēc budžeta līdzekļi sadalīti konkrētiem pasākumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka šie līdzekļi tiks sadalīti, balstoties uz Ministru kabineta deklarācijā minēto un kopīgajiem mērķiem. Premjers piebilda, ka patlaban vēl notiek diskusijas par to, kur šos papildus līdzekļus būtu nepieciešams novirzīt.

Iepriekš valdībā apstiprinātais budžeta izstrādes grafiks paredz, ka no 4. janvāra līdz 12. janvārim plānotas diskusijas un lēmumu pieņemšana par prioritārajiem pasākumiem, līdz 17. janvārim tiks aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms, 19. janvārī valdībā vajadzētu nonākt budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kurus plānots skatīt līdz 24. janvārim.

Ašeradens apstiprināja, ka šonedēļ sākusies šā gada budžeta izstrāde, tāpat viņš informēja, ka turpmāk uzsvars tiks likts uz Eiropas Savienības (ES) fondu, tostarp Atveseļošanas fonda, līdzekļu apguvi.

"Visiem bija interesanti saņemt budžeta atbalstu, bet mazāk strādāts pie ES fondu programmām," secināja ministrs. Viņš stāstīja, ka izveidota īpaša Ministru kabineta komiteja, kas strādā ar jautājumiem par ES fondu līdzekļu apguves paātrināšanu.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons atzinīgi novērtēja valdības apņemšanos turpmāk aktīvāk strādāt pie ES fondu programmu ieviešanas, vienlaikus viņš mudināja ministrus domāt par to, kā tas tiks īstenots praktiski, lai ES fondu līdzekļi būtu pieejami nākamo 12-18 mēnešu laikā.

Finanšu ministrs atzina, ka būvniecības nozare ir "īpašā uzmanības lokā", jo atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā būvniecības apjomi samazinās. Patlaban gan nav zināmi konkrēti ES fondu apguves paātrināšanas priekšlikumi, bet Ašeradens apliecināja, ka "tiklīdz būs skaidra dinamika, kā virzīties uz priekšu, diskutēsim ar nozari".

Ministrs arī piebilda, ka paralēli tiek domāts par mājokļu būvniecības veicināšanu, piesaistot ne tikai ES fondus, bet arī Eiropas finanšu institūciju līdzekļus.