Krievijas pilsoņu plūsmas ierobežošanai apsver Repatriācijas likuma apturēšanu  (18)

IeM izskatīšanai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par Repatriācijas likumu, kas izstrādāts pēc IeM un Ārlietu ministrijas iniciatīvas. Ziņojumā sniegta informācija par Krievijas pilsoņu intereses pieaugumu par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Ziņojumā norādīts, ka ir ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot Latvijā, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas pārstāvniecībās pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.

Krievijas pilsoņi un kopā ar viņiem ieceļojošie ģimenes locekļi pieprasa repatrianta statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Repatriācijas likumu, kas Latvijā stājies spēkā 1995. gada 24. oktobrī. Likuma mērķis ir radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā; veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē; noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka no 1995. gada, kad likums stājās spēkā, repatriantu izcelsmes valstu sadalījums ir krasi mainījies.

"Ja likuma darbības sākuma posmā repatriācijas plūsmas bija vienmērīgāk sadalītas starp Austrumu un Rietumu valstu virzieniem, tad no 2010. gada 85% gadījumu repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem, Krievijas pilsoņu īpatsvaram 12 gadu griezumā sasniedzot vidēji 62%. Savukārt 2022. gadā Krievijas pilsoņu īpatsvars sasniedzis jau 81% no kopējā piešķirto repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statusu skaita, pieteikumu skaitam īpaši pieaugot brīdī, kad Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā tika apdraudēta Krievijas ekonomiskā un starptautiskā stabilitāte," informē IeM.

2022. gadā tika saņemti 430 pieteikumi no Krievijas pilsoņiem, bet repatrianta vai repatrianta ģimenes locekļa statuss piešķirts 220 Krievijas pilsoņiem.

Repatriācijas jautājumu risināšanā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes pēdējo gadu laikā novērojušas, ka uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuriem kāds no priekštečiem bijis latvietis vai līvs, taču IeM norāda, ka šīm personām iepriekš nav bijusi saikne ar Latviju – personām Latvijā nedzīvo radinieki, ar kuriem tās uzturētu regulārus kontaktus, tās iepriekš nav apmeklējušas Latviju, lai gan ceļojušas uz citām Eiropas valstīm, kā arī šo personu turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju.

"Tendence saņemt uzturēšanās atļauju tikai tādēļ, lai varētu ērti pārvietoties Šengenas līguma dalībvalstīs, īpaši iezīmējās Covid-19 pandēmijas ceļošanas ierobežojumu laikā, kad Latvijas vēstniecībā Krievijā tika saņemts liels pieprasījumu skaits par repatriācijas jautājumiem, proti, par iespēju saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, sarunās nereti atklāti paužot nodomu nedzīvot Latvijā, bet izmantot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķirtās priekšrocības," skaidro ministrijā.

Arī pēc Krievijas uzsāktās mobilizācijas kampaņas 2022. gada septembrī jautājumus par repatriāciju uzdevušas personas, kuras negatavojas pārcelties uz Latviju, bet vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, lai varētu pārcelties uz Latviju gadījumā, ja tiks pakļautas mobilizācijas prasībai.

Ministrija arī norāda uz PMLP novērotu "satraucošu tendenci" - lielu viltoto dokumentu īpatsvaru. Pēdējo gadu laikā veiktas aptuveni 217 pārbaudes uz aizdomu pamata par to, ka dokuments ir viltots, uzsākti vismaz 80 kriminālprocesi, anulētas vai atteiktas vismaz 200 uzturēšanās atļaujas.

"Diemžēl jāatzīmē, ka iespējas šos viltojumus atklāt ir visai ierobežotas, jo, lai pārliecinātos par dokumentā iekļauto ziņu pareizību, jālūdz informācija dokumenta izdevējvalstij, kas ne vienmēr sniedz atbildi uz nosūtīto pieprasījumu. Minētā tendence raisa bažas par riskiem, kas saistīti ar to, ka šīs personas pēc repatrianta statusa saņemšanas varētu pretendēt arī uz Latvijas pilsonības piešķiršanu, jo arī šīs procedūras ietvaros viltojumu konstatēšana ir sarežģīta, dažkārt pat neiespējama," skaidro IeM.

Šobrīd konstatēts, ka kopumā 27 personas vēlējās iegūt vai ieguva Latvijas pilsonību, iesniedzot viltotus dokumentus. No minētajām četrām personām Latvijas pilsonība atņemta. Pašlaik uzsākta Latvijas pilsonības atņemšanas procedūra vēl vienai personai, kura kā repatriante bija reģistrēta par Latvijas pilsoni. 22 personām Latvijas pilsonības reģistrācija atteikta, no tām 16 personas bijušas repatrianti.

Kopumā ziņojumā secināts, ka patlaban spēkā esošā repatriācijas kārtība būtu pārskatāma un Repatriācijas likuma darbība pārtraucama.

"Faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst Likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē," skaidroja IeM.

Vienlaikus, ievērojot to, ka lielākā daļa repatriantu un viņu ģimenes locekļu nav Latvijas pilsoņi, iespēju Latvijā ieceļot un uzturēties personām, kurām ir latviska (līvu) izcelsme, varētu saglabāt Imigrācijas likumā, paredzot termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem izsniegšanu. Pēc pieciem gadiem, ja personas apliecinātu, ka pārcēlušās uz Latviju (prombūtne no Latvijas nepārsniedz 10 mēnešus piecu gadu laikā) un apguvušas valsts valodu A2 pakāpē, būtu izsniedzama pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Par minētajiem priekšlikumiem otrdien, 10. janvārī, diskutēs Ministru kabinetā.