"Mūsu pašu drošība ir paaugstinājusies. Sabiedrības apziņa – ko tas nozīmē, būt gatavam ārkārtas situācijās. Šīs somas [72 stundu somas] kādam procentam ir, taču agrāk tas bija nulle. Cilvēki sāk saprast, kā var pats gatavoties pirmajām trim dienām, ja pēkšņi nav elektrības vai tamlīdzīgi," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš uzsvēra pērn notikušo sabiedroto tikšanos Spānijā, kur notika vienošanās par Baltijas valstu NATO brigādi. "Mūsu partneri jau ir palielinājuši savu klātbūtni Latvijā gan skaitliski, gan tehnikas un spēju ziņā," sacīja Kariņš.
"Mēs šobrīd arī esam ceļā uz Valsts aizsardzības dienesta izveidi, paplašināsim karavīru skaitu un aktīvo rezervistu skaitu. Kā sabiedrība mēs kļūstam noturīgāki, šī valdība pārapstiprina iepriekšējās valdības darīto – bezierunu atbalstu Ukrainai," atzina premjers.
Kariņš pauda, ka šobrīd tiek vērtēts, kā vēl šobrīd iespējams palīdzēt Ukrainai pret Krievijas iebrukumu. "Vakar pieņēmām lēmumu no Valsts policijas nosūtīt tehniku uz Ukrainu. Šajās dienās no Rīgas izies vesels konvojs ar autobusiem ar visāda veida palīdzību," uzskaitīja premjers.
Tāpat viņš žurnālistiem sacīja, ka tiek spriests, kā palīdzēt Ukrainai militāri - iespēju sūtīt vēl vienu partiju ar "Stinger" pretgaisa aizsardzības ieročiem un citu militāru palīdzību.
"Šo virzienu turpināsim, mums ir jāstāv ar ukraiņiem, viņi cīnās par mūsu vērtībām, pret Krievijas agresoru," atzina valdības vadītājs.