Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas vairākums ceturtdien, 12. janvārī, lēma nevērtēt opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātu virzos grozījumus Satversmē, ar kuriem tiktu noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.

Par Satversmes grozījumu izvērtēšanu balsoja 36 deputāti, bet pret – 50.

ZZS rosināja uzdot Satversmes grozījumus izvērtēt Juridiskajai komisijai, tomēr vairums parlamentāriešu šo priekšlikumu noraidīja.

ZZS norādīja, ka gan sabiedrībā, gan ekspertu lokā notikušas diskusijas par tautas vēlētu Valsts prezidentu un šīs institūcijas iespējamo vietu valsts pārvaldes sistēmā.

Politiskais spēks uzskata, ka, Latvijas pilsoņiem dodot iespēju vēlēt Valsts prezidentu, iedzīvotājiem būtu iespēja vislielākajā mērā ietekmēt politiskos procesus un iesaistīties valstij svarīgu jautājumu izlemšanā.

Vienlaikus kā stabilitātes elementu ZZS redz, ka visas tautas vēlētam Valsts prezidentam dotu tiesības sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas gadījumā, ja Saeima nerod izeju no politiskās krīzes. Tas paplašinātu Valsts prezidenta pilnvaras, vienlaikus ar ievēlēšanas kārtības maiņu.

ZZS atsaucas uz Valsts prezidenta Egila Levita sacīto, ka Latvijas demokrātiskā diskursa telpas vājums ir Latvijas partiju sistēmas vājums.

"Lai stiprinātu mūsu valsts demokrātiju, iesaistītu pilsoņus politiskajos procesos un mazinātu tiesības sabiedrības mazākumam izlemt sabiedrības vairākuma vietā, Saeimā jāizdiskutē un jāpieņem grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredzētu visas tautas vēlētu Valsts prezidentu," pauž politiskais spēks.

Ar grozījumiem Satversmē rosināts noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

Tāpat Satversmē rosināts paredzēt, ka gadījumā, ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Latvijas pilsoņi ievēlē jaunu Valsts prezidentu.

Tāpat ZZS rosina veikt grozījumus Satversmē, nosakot, ka uz ne mazāk kā puses Saeimas deputātu priekšlikuma, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas deputātu balsu vairākumu, var nolemt ierosināt Valsts prezidenta atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Valsts prezidenta atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotajām balsīm izsakās pret Valsts prezidenta atlaišanu, Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas.

Tāpat rosināts noteikt, ka gadījumā, ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atlaists, pirms viņa amata laiks ir beidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Latvijas pilsoņi ievēlē jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts pildīt savu amatu.

Jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu Saeimas dienaskārtībā nonācis vairākkārt. ZZS šādu priekšlikumu virzīja arī 2018. gadā, tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums to noraidīja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!