Rīdzinieki pērn kritiskāk vērtēja pašvaldības darbu  (2)

Komiteja ceturtdien apstiprināja Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022. -2027. gadam ieviešanas pārskata gala atskaiti.

Ar Rīgas pašvaldības darbu apmierināto iedzīvotāju īpatsvars 2022. gadā bija 43%, kas ir pēdējo gadu laikā zemākais rādītājs. Kopumā kopš 2008. gada šis rādītājs ir audzis, taču no 2018. gada tas uzrāda kritumu, pēdējo četru gadu laikā sarūkot no 70% līdz 43%.

Komentējot šos datus Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji sēdē norādīja, ka šeit var vilkt paralēles ar 2008. gada krīzi, jo iedzīvotāji ir neapmierināti pēdējā laikā piedzīvoto ārēji izraisīto grūtību dēļ. Taču vienlaikus arī tika atzīts, ka pašvaldībai ir arī "jāpaskatās spogulī".

Salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu, pagājušajā gadā Rīgas iedzīvotāju vērtējums kļuvis kritiskāks. No kopumā 30 rādītājiem lielākajai daļai – 17 rādītājiem – rezultāti ir pasliktinājušies. Tikmēr vien pieciem rādītājiem ir pozitīva tendence, savukārt astoņi rādītāji nav būtiski mainījušies.

Izteikti – par 21 procentpunktu – iedzīvotāju redzējums pasliktinājies saistībā ar pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību. Par 14 procentpunktiem ar apbūvētās vides kvalitāti apmierināto rīdzinieku skaits, kamēr rādītāji, kas saistīti ar iespējām pilnveidoties, apmeklējot neformālos pieaugušo kursus, kā arī iespējām pārvietoties ar velosipēdu, sarukuši par 12 procentpunktiem.

Tikmēr par 11 procentpunktiem pasliktinājies iedzīvotāju redzējums par mājokļu piedāvājumu Rīgas pilsētā, savukārt par deviņiem procentpunktiem pasliktinājies skatījums par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību, kultūras pasākumiem un bērniem domātu pulciņu un amatiermākslas kolektīvu piedāvājumā.

Iedzīvotāju redzējums kritiskāks kļuvis arī attiecībā pret sabiedriskā transporta kvalitāti, kur tas iepretim 2021. gadam sarucis par septiņiem procentpunktiem. Kritums par septiņiem procentpunktiem vērojams arī attiecībā pret iedzīvotāju redzējumu par primārās veselības aprūpes pieejamību. Līdzvērtīgs kritums piedzīvots arī vērtējumā par Rīgas pašvaldības darbu kopumā un mājokļu kvalitāti Rīgā.

Vēl vairākos rādītājos kritums ir mazāks par septiņiem procentpunktiem. To vidū ir vērtējums par to, cik Rīga kopumā ir atbilstoša kā vieta, kur dzīvot un strādāt. Līdzīgi pasliktinājies arī iedzīvotāju redzējums par sportošanas aktivitāšu pieejamību, pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu kvalitāte, pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamība un mājokļu pieejamība vides aspektā (piemēram, liftu un uzbrauktuvju pieejamība).

Savukārt pozitīvas izmaiņas 2022. gadā novērotas gājēju un transporta infrastruktūras kvalitātē – rādītāji auguši par attiecīgi pieciem un četriem procentpunktiem. Tāpat iedzīvotāji augstāk vērtē uzņēmējdarbības aktivitāti apkaimē, attiecīgajam rādītājam augot par sešiem procentpunktiem. Uzlabojies arī iedzīvotāju redzējums par tīrību apkaimē un personisko un mājokļa drošību. Abi no minētajiem rādītājiem auguši par četriem procentpunktiem.

Neskatoties uz to, ka iedzīvotājiem vaicāts par viņu nostājām tieši saistībā ar Rīgas pašvaldību, atskaitē kā iemesls redzējuma pasliktinājumam tiek minēts karš Ukrainā, Covid-19 pandēmijas sekas, energoresursu krīze un inflācija. "Šie notikumi negatīvi ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un attiecīgi attieksmi pret notiekošo. Ir kritusies sabiedrības uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām," skaidrots atskaitē.

Pēc aptaujas rezultātiem, pērn dzīves kvalitātes indekss – 67,4 punkti – bija zemāks nekā iepriekšējās divās aptaujās. Viena no tām veikta 2019. gadā un šis rādītājs bija 68,9 punkti, savukārt 2021. gada aptaujā tas bija 71,5 punkti.

Atskaitē skaidrots, ka prioritāri risināmie aspekti dzīves vides kvalitātes paaugstināšanai būtu mājokļu piedāvājums, mājokļu un apbūvētās vides kvalitāte, pašvaldības pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamība, kā arī primārās veselības pieejamība.

Vienlaikus secināts, ka salīdzinoši augstāks dzīves vides kvalitātes indekss ir Imantā (73,1 punkti), Zolitūdē (72,1), Grīziņkalnā (70,4), Āgenskalnā (69,6) un Mežciemā (69,4).

Apzinot ekspertu viedokli par dzīves kvalitātes aspektiem, iezīmēti arī trīs prioritārie virzieni, no kuriem pirmais ir publiskās ārtelpas funkcionālā daudzveidība, otrais – drošība pilsētā un trešais – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un atjaunošana.

Atskaitē analizētas arī demogrāfiskās tendences Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, kā rezultātā secināts, ka Rīgā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, kamēr Viļņā un Tallinā pēdējo gadu laikā tas ir atsācis pieaugt.

Kopumā, raugoties uz iedzīvotāju vidējo vecumu, Rīga ir augstāko vidējo vecumu salīdzinājumā ar Baltijas valstu galvaspilsētām un Helsinkiem. Augstāks vidējais vecums, kā sēdē skaidroja Pilsētas attīstības departaments, arī atstāj ietekmi uz citiem ar demogrāfiju saistītiem rādītājiem.

Uz 2035. gadu Rīgas pilsētā tiek prognozēts visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums, kas varētu sasniegt 5,8 procentpunktus. Turpretim Viļņas iedzīvotāju skaits varētu palikt esošā līmenī, kamēr Tallinā tas varētu pat pieaugt par 1,7 procentpunktiem.

Par galvenajiem cēloņiem kritumam atskaitē izteicies Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš norādījis, ka Tallinā un Viļņā dzimušo skaits pārsniedz mirušo, taču Rīgā mirstība joprojām turas augstāka par dzimstību. Tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka Rīgas iedzīvotāji kopskaitā ir vidēji par pāris gadiem vecāki, kā arī rīdziniekiem veselības stāvoklis ir sliktāks nekā to vienaudžiem Tallinā un Viļņā.

Tāpat, Rīgā, pretstatā Viļņai un Tallinai, uz dzīvi iebrauc mazāk cilvēku nekā izbrauc. Vienlaikus, pretēji Viļņai, kurā dzīvo jaunāki iedzīvotāji nekā pilsētas apkārtnē, daudzas jaunās ģimenes no Rīgas izvēlas aizbraukt, jo nav apmierinātas ar dzīves kvalitāti pilsētā. Līdz ar to Rīgā iedzīvotāju vecumstruktūra ir vecāka nekā Pierīgā un tas nozīmē arī zemu dzimstību.

Pārvākšanās uz dzīvi Pierīgā var būt saistīta ar Rīgas lielāku privātā auto transporta radīto gaisa un trokšņa piesārņojumu, mazāku zaļo zonu pieejamību vai drošības sajūtu pilsētā, pieļauj ekonomists.

Tāpat tiek atzīmēts, ka pēdējos 30 gadus iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, ko ietekmē negatīvs dabiskais pieaugums, sabiedrības novecošanās, negatīvs starptautiskās migrācijas saldo un citi faktori. Līdzīga tendence esot novērojama arī Rīgā, turpretī Pierīgā novērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, ko lielā mērā ietekmējot jauno ģimeņu pārcelšanās no Rīgas uz Pierīgu.

Savukārt pēc "Numbeo" apkopotā dzīves kvalitātes indeksa salīdzinot ar citām Baltijas galvaspilsētām, Rīgā dzīves kvalitāte novērtēta zemākā līmenī. No 90 Eiropas pilsētām, par kurām indekss tiek apkopots, Rīga ieņem 52. vietu, Viļņa - 28. un Tallina – 22. vietu.

Savukārt noziedzības un drošības aspektos secināts, ka visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās ir zems noziedzības līmenis. Apskatot laika periodu no 2017. līdz 2021. gadam, drošības indekss Rīgā praktiski nav mainījies un 2021. gadā tas bija 62,07.

Salīdzinot iedzīvotāju skaitu 2021. un 2022. gadā – Rīgā kopumā tas ir krities par 8816. Arī 2021 un 2022. gadā bija novērojama tendence, ka iedzīvotāju skaits krītas lielmēroga apbūves apkaimēs: Ķengarags (sarukums par 1024 iedzīvotājiem), Purvciems, (933), Pļavnieki (773), Jugla (559), Ziepniekkalns (494).

Tikmēr četrās apkaimēs iedzīvotāju skaits audzis par vairāk nekā 100 iedzīvotājiem: Centrs (131), Vecpilsēta (137) un Pētersala – Andrejsala (163).

Salīdzinoši lielāka iedzīvotāju migrācija Rīgas centrā un tā apkārtnē, kā skaidrots atskaitē, iespējams, būtu saistīta ar apkaimju iedzīvotāju vidējo vecumu. Proti, jauni cilvēki, atdaloties no pamatģimenes, dodas uz pilsētām, kur gūst izglītību un kur ir plašākas darba iespējas, īrē nelielus dzīvokļus tuvāk darbam vai mācību iestādei.

Savukārt, veidojot ģimeni, prioritārs šķietami ir lielāks mājoklis iegādei. Piedzimstot bērniem, šo vēlmi papildina nepieciešamība pēc tādām ērtībām, ko, iespējams, sniedz plašāks mājoklis piepilsētā, pieļauj atskaitē. Tāpat tajā tiek prognozēts, ka šāda iedzīvotāju dzīvesvietas maiņas tendence tuvākajā laikā nezudīs, līdz ar to "nozīmīgi plānot pilsētas centru un tā apkārtni darīt pilsētas iedzīvotājiem tīkamāku dzīvei ilgtermiņā".

Pēc etnisko grupu sadalījuma Rīgā pērn aizvien visvairāk pārstāvētās etniskās grupas bija latvieši un krievi. Pirmie veidoja 48% īpatsvara, savukārt otrie – 35%.

Vienlaikus paredzams, ka esošais iedzīvotāju etniskais sastāvs nākamā gada statistikas apkopojumā varētu izskatīties citādi Ukrainas kara bēgļu dēļ.

Kopumā par vislatviskākajām apkaimēm Rīgā var saukt Bieriņus, Kundziņsalu, Salas, Berģus, Buļļus, Mangaļsalu, Mūkupurvu un Vecāķus, kur latviešu īpatsvars ir virs 70%, taču tikai 20-30% latviešu īpatsvars ir Daugavgrīvā, Bolderājā un Zolitūdē.

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Rīgā dominē divu personu ģimenes (tādas ir kopumā 59%), savukārt Pierīgā ģimenes ar trīs vai vairāk personām. Atskaitē atzīmēts, ka tas skaidri iezīmē tendenci, ka jaunās ģimenes ar bērniem dzīvesvietas izvēlē dod priekšroku Pierīgas reģionam nevis Rīgai.

Kopš 2008. gada Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ik gadu sagatavo pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas ieviešanu. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ir hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments, kurā definēti četri pilsētas ilgtermiņa attīstības mērķi.