TM lūdz skaidrot gaidāmo Ministru kabineta komiteju lēmumu slepenību

Šī valdība apņēmusies veidot Ministru kabineta komitejas, lai palielinātu Ministru kabineta darbības efektivitāti starpnozaru jautājumu risināšanā.

Lai šādas komitejas ieviestu, izskatīšanai valdībā tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, nosakot, ka Ministru prezidents ar rīkojumu var izveidot Ministru kabineta tematisko komiteju, lai nodrošinātu sistemātisku un plānotu darbu konkrētā jomā, kā arī koordinētu un risinātu dažādu starpnozaru jautājumus. Rīkojumā tiks noteiktas apspriežamās jomas un veicamie uzdevumi.

Paredzams, ka Ministru kabineta tematiskās komitejas darbosies līdz konkrētā Ministru kabineta darbības beigām vai līdz veicamo uzdevumu pilnīgai izpildei.

Tāpat plānots, ka Ministru kabineta tematiskajās komitejās piedalīsies valdības locekļi vai cita attiecīgā ministra deleģēta politiski atbildīga amatpersona.

Organizatoriskie jautājumi tiks noteikti Ministru prezidenta rīkojumā, ar kuru tiek izveidota Ministru kabineta tematiskā komiteja. Plānots, ka Ministru kabineta tematiskās komitejas notiks trešdienās, bet sekretariāta funkcijas veiks Valsts kanceleja.

Vienlaikus regulējuma izmaiņu anotācijā teikts, ka Ministru kabineta tematisko komiteju lēmumi netiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Bet, pamatojoties uz Ministru kabineta tematisko komiteju lēmumiem, varēs tikt sagatavoti tiesību akti, kuri tiek izskatīti Ministru kabineta sēdē.

Izmaiņas Ministru kabineta kārtības rullī saskaņojušas visas ministrijas, tostarp TM, tomēr tā savā atzinumā lūdz tiesiski pamatot risinājumu, ka Ministru kabineta tematisko komiteju lēmumi netiek publicēti "Latvijas Vēstnesī".

TM vērš uzmanību, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 29. pants par Ministru kabineta darbības atklātumu noteic, ka valdība un tam padotās valsts pārvaldes iestādes informē sabiedrību par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.

Pēc 9. janvārī notikušās koalīcijas partneru sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjus informēja, ka koalīcijas partneri vienojušies par valdības komiteju izveidi, bet patlaban gan nav zināms, kuru jomu problēmu risināšanai tādas tiks dibinātas.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka patlaban neformāli darbojas viena šāda valdības komiteja – finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā darbojas komiteja, kas risina jautājumus ar Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda līdzekļu ātrāku nonākšanu tautsaimniecībā.

Savukārt AS pārstāvis Edgars Tavars pieļāva, ka varētu tikt izveidota Ministru kabineta komiteja digitālo problēmu risināšanai. "Mums ir pamatotas bažas, ka ministriju tēriņi digitalizācijā nav pamatoti," secināja politiķis un atzina, ka efektīvo strādājot var ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus. Tavars arī piebilda, ka digitalizācijas jomā vajadzētu izveidot ministra biedra amatu, kurš būtu atbildīgs par šo nozari.

Līdz Ministru prezidenta amatā stājās Krišjānis Kariņš (JV) iepriekšējo premjeru valdībās atsevišķi jautājumi tika skatīti atklātās Ministru kabineta komitejas sēdēs.

Drīz pēc stāšanās amatā Kariņš izdeva rezolūciju, ka turpmāk Ministru kabineta komitejas sēžu organizēšana netiek plānota. Pēdējā Ministru kabineta komitejas sēde notika 2019. gada 15.aprīlī.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs tolaik skaidroja, ka daudzi Ministru kabineta komitejā iekļautie jautājumi bija tehniski, tāpēc premjers ar rezolūciju informēja ministrus, ka šādi jautājumi ir izskatāmi Valsts sekretāru sanāksmē, lai samazinātu Ministru kabinetā nesaskaņoto jautājumu izskatīšanu, informēja aģentūra LETA.

Parasti šajās sēdēs izvērtēja jautājumus, ko institūcijas nebija pilnībā saskaņojušas un par kuriem nebija panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē. Projekti, kas Ministru kabineta komitejā tika atbalstīti bez grozījumiem, Ministru kabineta sēdē parasti tika pieņemti bez atkārtotas apspriešanas.