Jēkabpils novada pašvaldība patlaban labi tiek galā ar plūdu radītajiem sarežģījumiem, tāpēc krīzes vadību pašlaik nevajadzētu mainīt, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Sprindžuks sestdien kopā ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS) bija apmeklējuši plūdu skarto Jēkabpili. Ministri piedalījās pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sēdē, kur pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis (LZP) informēja par operatīvajiem pasākumiem. Ministri arī apsekoja situāciju pilsētā abpus Daugavai. Minētais ļāvis ministriem labāk saprast, kādas darbības veicamas turpmāk.
Politiķa ieskatā Jēkabpils novada pašvaldība tiešām tiek galā ar radušos situāciju, tāpēc, viņaprāt, būtu nepareizi pašvaldībā izsludināt ārkārtas situāciju un nomainīt krīzes vadību, tajā ieceļot valsts pārstāvi. Tomēr valsts pusē nepieciešams "kaujas gatavībā" turēt papildu cilvēkresursus, ko pēc pašvaldības pieprasījuma varētu nosūtīt plūdu seku likvidēšanai, nomainot sagurušos darbu veicējus.
"Cilvēka faktors ir tas, kur vajadzīgi papildspēki. To gan nevar izdarīt, vienkārši aizsūtot 200 cilvēkus, jo pilsētai tad būtu jādomā, kur tos cilvēkus likt. Šādi resursi jāpiešķir pēc vietvaras pieprasījuma," secinājis ministrs.
Sprindžuks uzskata, ka pašvaldība strādā labi un "lielas katastrofas neredzam". Ļaunākais, kas var notikt - ja dambis tiek pārplēsts, apmēram četrus metrus bieza ledus masa sāktu "braukt virsū" mājām, radot katastrofālas sekas. "Bet izskatās, ka tas nenotiks," secinājis politiķis.
Bažas saistītas ar to, ka radusies situācija var ielikt uz ilgu laiku, kas arī ietekmēs pilsētas aizsargdambi, jo tas, uzsūcot ūdeni, var sākt palikt irdens. Sprindžuks pārliecināts, ka jānodrošina nemitīgs dambja stāvokļa monitorings un operatīvi jānovērš lielākās sūces.
"Tas būs jādara visu laiku. Mana sajūta, ka līdz pavasarim visa Jēkabpils dzīvos līdzīgā režīmā, ja vien izveidojusies ledus masa nepakusīs," teica ministrs, piebilstot, ka esošā situācija ir dīvaina un unikāla, jo patlaban ūdens pieplūde aizsprostotajā vietā ir lielāka nekā izplūde, savukārt ledus masa darbojas kā vate, kas sevī uzsūc ūdeni un ar lielām grūtībām laiž to sev cauri. "Jautājums, kurā brīdī var rasties kādas spraugas šajā dīvainajā veidojumā. Neredzam, ka tas var kā vilciens tagad aiziet pats," komentēja politiķis.
Sprindžuka ieskatā Jēkabpils uzkrātā pieredze ļāvusi pašvaldībai būt gatavai šādai situācijai, taču tik ļoti augstais ūdens līmenis rada papildu nepieredzētu apgrūtinājumu.
Ministra ieskatā brīdī, kad ūdens aizies no pilsētas, nepieciešams apsekot plūdu radītos postījumus pašvaldības infrastruktūrai, pēc kā jālemj par finansējuma piešķiršanu Jēkabpilij.
"Varbūt būs jāveic kādas investīcijas dambjos, jo redzam, ka tie būvēti ar irdenu materiālu, varbūt jāveido "zobs" dolomītā, kas neļautu ūdenim plūst cauri. Tagad galvenā mācība ir, ka visi preventīvie pasākumi, kas izdarīti miera laikā, palīdz nākamajos grūtajos laikos," vērtēja amatpersona.
Savukārt iekšlietu ministrija ir nodrošinājusi Jēkabpils pašvaldību ar visiem resursiem plūdu seku novēršanai, norādīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Viņš uzsvēra, ka vajadzības gadījumā Jēkabpils pašvaldība tiks atbalstīta ar papildu palīdzību. Tas, pēc ministra paustā, attiecas gan uz materiāli tehniskajiem resursiem, gan arī cilvēkresursiem.
Iekšlietu ministra ieskatā, svarīgi ir nodrošināt visvairāk apdraudētajās teritorijās mītošo iedzīvotāju evakuāciju. Viņš akcentēja, ka šim mērķim resursu ir pietiekami.
"Aicinu iedzīvotājus, kuri dzīvo apdraudētajās teritorijās, atsaukties atbildīgo dienestu aicinājumiem evakuēties un tādējādi neapdraudēt savu veselību un dzīvību," sacīja Kučinskis.
Iekšlietu ministrs arī atzīmēja, ka viņš ir pastāvīgā saziņā ar Jēkabpils domas priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP) un tiklīdz būs indikācijas, ka nepieciešama papildu palīdzība, tā nekavējoties tiks nodrošināta.
Kučinskis aicināja Latvijas iedzīvotājus būt atbildīgiem un šajās dienās nedoties "tūrisma braucienā" uz plūdu skartajām teritorijām, jo tas apgrūtina atbildīgos dienestus sniegt palīdzību.
Kā ziņots, Daugavas abos krastos dzīvojošajiem jēkabpiliešiem nekavējoties jāevakuējas, paziņojumā uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvalde.
Aizsargdambja nestspēja turpina samazināties. Iedzīvotājiem no Daugavas kreisā un labā krasta pilsētas robežās, kā arī no teritorijas starp Rembertiem un Punu muižu kritiski jāizvērtē situācija un nekavējoties jāevakuējas, brīdina VUGD.
Jēkabpils novada pašvaldība iepriekš informēja, ka aizsargdambja nestspēju negatīvi ietekmējis ilgstoši augstais ūdens līmenis Daugavā.
"Kad tas bruks, ūdens un ledus masa ieplūdīs pilsētā ļoti ātri un evakuācija var kļūt neiespējama. Tāpēc šobrīd evakuācija no apdraudētajām pilsētas teritorijām ir kritiski svarīga iedzīvotāju dzīvībai un drošībai," uzsver pašvaldībā, piebilstot, ka ledus-ūdens masā glābšanas darbi ir praktiski neiespējami.
Kā ziņots, sestdien no rīta ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pēdējās diennakts laikā ūdens kāpis par aptuveni 70 centimetriem, līdz 1981.gada plūdu rekordam atlikuši mazāk nekā desmit centimetri. Īsi pēc plkst.9 ūdens līmenis bija pacēlies līdz 8,92 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, savukārt vēsturiski augstākais rādītājs šajā vietā fiksēts 1981.gada 31.martā - 8,97 metri virs stacijas nulles punkta.
Pilsētā turpinās aizsargdambja stiprināšana, bet pilsētā pamazām applūst arvien plašākas teritorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
