Koalīcijas partneri pirmdien, 16. janvārī, vienojušies atbalstīt Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu saglabāt ārkārtējo situāciju Latvijas un Baltkrievijas pierobežā.
IeM izskatīšanai valdībā iesniegusi ziņojumu, kurā pausts, ka ārkārtējā situācija Latvijas un Baltkrievijas pierobežā būtu saglabājama arī pēc šā gada 10. februāra, to pagarinot uz trim mēnešiem.
"Tādējādi tiktu nodrošināta valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā atbilstoši reāli pastāvošajai situācijai uz valsts robežas," uzskata ministrijā. Ārkārtējā situācija izsludināta Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī.
Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem sacīja, ka situācija uz Baltkrievijas robežas nav mainījusies, jo trešo valstu pilsoņi arvien cenšas šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu no Baltkrievijas.
Premjers informēja, ka joprojām tiek diskutēts par tiesisko regulējumu robežas aizsardzībai, bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas, tomēr konkrēts risinājums vēl nav.
"Tā kā apstākļi uz robežas nemainīsies tuvākajā laikā, ir pamats uzskatīt, ka jāmeklē ilgtspējīgāks tiesiskais regulējums, kas nebūtu ārkārtējā situācija, bet gan ikdiena. Kamēr šāda regulējuma nav, būs ārkārtējā situācija," klāstīja Kariņš.
Savukārt "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edgars Tavars norādīja, ka pērn augustā bijis 301 mēģinājums nelegāli šķērsot valsts robežu, turpretī decembrī – vairāk nekā 1000.
"Atbalstām IeM priekšlikumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem, kas robežsardzei ļauj pielietot metodes, lai nosūtītu cilvēkus uz vietu, no kuras viņi nākuši," pauda Tavars un piebilda, ka, nepagarinot ārkārtējo situāciju, nelegālo robežšķērsotāju skaits pārsniegs 1000.
Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Vitenbergs pauda atbalstu ārkārtējās situācijas pagarināšanai, jo "robežsargiem jāsaglabā pilns rīcības arsenāls".
Tikmēr nevalstiskās organizācijas mudina atcelt ārkārtas situāciju Baltkrievijas pierobežā un visu valstu bēgļus uzņemt tāpat kā ukraiņus.
"Ārkārtas situācija [Baltkrievijas pierobežas joslā] ir jāatceļ, jādod piekļuve medijiem un nevalstiskajām organizācijām, ukraiņu bēgļu uzņemšana ir jaunais standarts Eiropā, kas parāda, uz ko mēs un visa pārējā Eiropa esam spējīgi, uzņemot cilvēkus," piektdien "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" ēterā sacīja "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja vadītājs Nils Muižnieks. Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu koordinatore Ieva Raubiško piebalsoja, ka šis standarts būtu jāattiecina arī uz citiem bēgļiem no citām izcelsmes valstīm. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA) gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem kategoriski nepiekrita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
