Saeimas vairākums ceturtdien, 19. janvārī, lēma nodot izvērtēt komisijā izmaiņas likumā, ar kurām tiktu noteikts pienākums priekšvēlēšanu aģitāciju veikt tikai latviešu valodā.
Deputāti Rihards Kols (NA), Edgars Tavars (AS), Jānis Dombrava (NA), Ainars Latkovskis (JV), Edvīns Šnore (NA), Hosams Abu Meri (JV), Uģis Mitrevics (NA), Andris Kulbergs (AS), Viktors Valainis (ZZS) un Daiga Mieriņa (ZZS) izstrādājuši grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.
Ar likuma izmaiņām rosināts noteikt, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija – ieskaitot aģitāciju kā maksas pakalpojumu publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā (neattiecinot to uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām internetā) – veicama valsts valodā.
Turpretī priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli var saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Likumprojekta autori norāda, ka izmaiņas plašākā kontekstā turpina stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. Ar šiem grozījumiem arī deputāti tiecas novērst pretrunu ar Satversmē noteikto – pašlaik faktiski tiek uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā.
"Esošajā situācijā tiek uzturēta iespēja marginalizēt un šķelt Latvijas iedzīvotājus, padarot priekšvēlēšanu aģitācijas saturu pieejamu tikai kādai lingvistiskai grupai, nevis visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem," uzskata likumprojekta autori.
Tāpat izmaiņu autori norāda, ka grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām. Ar šiem grozījumiem pastarpināti neizbēgami tiks palielināta vēlētāju atbildība pienācīgi apgūt latviešu valodu.
Likumprojekta autori arī pauž, ka priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir aicināt vēlētājus līdzdarboties būtiskos pašvaldības, valsts vai ES politiskajos procesos un priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi nedrīkst ierobežot to cilvēku tiesības, kuri ir ES pilsoņi, bet pastāvīgi uzturas Latvijā un attiecīgi piedalās vai kandidē pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
"Latvijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem jānodrošina iespēja pilnvērtīgi izmantot savas vēlēšanu tiesības pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas ir nostiprinātas ES līgumos un Eiropas Pamattiesību hartā," teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu autoru ieskatā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam jānodrošina iespēja personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām pirms pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un ar šo grozījumu apstiprināšanu tiks nostiprināts šis princips.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
