Saeima sāks 'uzlabot' militārā dienesta regulējumu  (6)

Lai ieviestu valsts aizsardzības dienestu, ar to saistītie likumprojekti Saeimai jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

13. Saeima pērn 29. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi. 2022. gada oktobrī, pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ieteikuma, 13. Saeima no 20. oktobra sēdes izslēdza Valsts aizsardzības dienesta un to pavadošo likumprojektu izskatīšanu, jo regulējumā tika konstatēta virkne nepilnību.

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektam otrajā lasījumā iesniegti 102 priekšlikumi, kā arī vairāk nekā 20 priekšlikumi pavadošajos likumprojektos. Par regulējuma virzību atbildīgā Saeimas komisija vienojās ļaut 14. Saeimai rūpīgi izvērtēt visus priekšlikumus, tostarp izvērtēt, kas likumprojektā būtu uzlabojams.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Dina Meistere atzinumā par likumprojektu norāda uz nepieciešamību novērst būtiskus likumprojekta trūkumus un to pilnveidot. Viņa vērš uzmanību, ka valsts aizsardzības dienesta pildīšana būs iespējama vairākos veidos - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vai Zemessardzes vienībā; kopumā noteiktu laika periodu Zemessardzē; apgūstot īpaši augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam izstrādātu valsts aizsardzības apmācības programmu. Savukārt likumprojekts arī paredz, ka valsts aizsardzības dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu atsevišķā likumā noteiktajā kārtībā. Kā skaidrots anotācijā, šī norma attieksies uz personām, kuras nevar pildīt valsts aizsardzības dienestu savas domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ vai arī kādu citu iemeslu dēļ.

Meistere secina, ka valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir nesaraujami saistīta arī ar valsts civilā (alternatīvā) dienesta ieviešanu, jo šo dienestu pildīs tās personas, kas noteiktu iemeslu dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības dienestu.

Tāpat viņa norāda, ka likumprojektā ir paredzēts, ka 2023. gada otrajā pusgadā iesaukums valsts aizsardzības dienestā būs obligāts, taču, kā izriet no anotācijā norādītā, Valsts civilā dienesta likums šajā periodā, iespējams, vēl nebūs pieņemts. "Tā kā šobrīd nav zināms ne iecerētā Valsts civilā dienesta likuma saturs, ne tā spēkā stāšanās laiks, nav izslēgta iespējamība, ka attiecīga tiesiskā regulējuma trūkums skars arī pēc 2023. gada otrā pusgada iesauktās personas," secina Juridiskā biroja pārstāve un piebilst, ka tiesības uz pārliecībā balstītu atteikšanos no militārā dienesta pildīšanas ir aizsargājamas.

"Valsts civilā (alternatīvā) dienesta regulējuma trūkuma dēļ tiks nepamatoti ierobežotas Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos nostiprinātās personu tiesības atteikties no valsts aizsardzības dienesta pildīšanas savas reliģiskās, pacifistiskās pārliecības dēļ vai tādēļ, ka tām ir principiāli iebildumi pret militārā dienesta pildīšanu," secina Meistere un ierosina likumprojekta pārejas noteikumos paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā likums, kas regulē alternatīvo dienestu, notiek tikai uz brīvprātības pamata.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve arī norāda uz tiesiskā regulējuma trūkumiem attiecībā uz 2023. gada otrajā pusgadā iesaukto personu tiesībām pildīt valsts aizsardzības dienestu, apgūstot īpaši augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam izstrādātu valsts aizsardzības apmācības programmu, – šie dienesta pildīšanas veidi būs iespējami tikai no 2024. gada 1. janvāra.

Ievērojot minēto, Meistere secina, ka 2023. gada otrajā pusgadā iesauktajām personām faktiski nebūs pieejami citi valsts aizsardzības dienesta pildīšanas veidi, kā vien dienēšana NBS vai Zemessardzes vienībā, un nebūs arī iespējams šo dienestu aizstāt ar civilo (alternatīvo) dienestu tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ. "Šāda situācija, pat ja tā ir ierobežota laikā līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, tomēr var novest pie iesauktās personas pamattiesību aizskāruma," pauž Juridiskā biroja pārstāve.

Viņa paskaidroja, ka 2023. gada otrajā pusgadā iesauktie augstskolu studenti, ārstniecības personas, kā arī garīdznieki un reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestāžu studenti atradīsies nevienlīdzīgā situācijā ar tiem šo pašu iestāžu studentiem, ārstniecības personām un garīdzniekiem, kas tiks iesaukti laikā no 2024. gada 1. janvāra un varēs pildīt valsts aizsardzības dienestu tiem īpaši pielāgotā veidā. Tātad tiks pieļauta atšķirīga attieksme pret vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos esošām personām.

Juridiskais birojs ierosina likumprojekta pārejas noteikumos paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas regulē augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam paredzētas valsts aizsardzības apmācības programmas, var notikt tikai uz brīvprātības pamata.

Savā atzinumā par likumprojektu tiesībsargs Juris Jansons konceptuāli pievienojas Saeimas Juridiskā biroja paustajiem apsvērumiem, kā arī atkārtoti vērš uzmanību uz riskiem tiesiskās vienlīdzības nodrošināšanā.

Tiesībsargs norāda, ka likumprojekts noteic pienākumu pildīt dienestu tikai vīriešiem, tomēr Jansons uzsver, ka nav pietiekami pamatots, kādēļ tiesību normas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām atkarībā no viņu dzimuma, jo sevišķi ņemot vērā aizsardzības dienesta ciešo saistību ar likumprojektā minēto valsts aizsardzības civilo dienestu.

Tiesībsargs aicina, turpinot likumprojekta izskatīšanu un ņemot vērā pietiekami būtisko priekšlikumu skaitu no paša likumprojekta izstrādātāja, precizēt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu atšķirīgai attieksmei pret personām to dzimuma dēļ, vai arī precizēt likumprojektu, novēršot šādas atšķirības.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība arī savā atzinumā pauž, ka organizācija iestājas par to, ka valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā tiek iesaukti gan vīrieši, gan sievietes. "Visu pilsoņu iekļaušana neatkarīgi no dzimuma veicinās sabiedrības saliedētību, taisnīguma un demokrātijas principu ievērošanu, kā arī potenciāli plašāku ieguvumu no dienesta visai sabiedrībai. Pat ja mūsu kaimiņvalstīm šāda principa vēl nebūtu, nenozīmē, ka Latvija nevarētu būt pirmā," pauž apvienība.

Arī partija "Progresīvie" savos priekšlikumos norāda uz neskaidrību, kāpēc ir atšķirīga attieksme pret personām atkarībā no viņu dzimuma, it sevišķi ņemot vērā, ka dienestam pakļautie pilsoņi aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālajā kārtībā. Partija pauž, ka jau tagad vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no viņu dzimuma ir Norvēģijā un Zviedrijā.

Tāpat "Progresīvie" norāda, ka valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt vīriešus no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam, tomēr partijai nav skaidrs, kādēļ ir izvēlēts tieši šāds vecuma intervāls. Lai mazinātu iespēju, ka dienesta dēļ būtiski tiek ietekmēta personas ģimenes dzīve vai profesionālā attīstība, "Progresīvie" rosina šo vecumu samazināt no 18 gadu vecuma līdz 23 gadu vecuma sasniegšanai atbilstoši Lietuvas piemēram. "18 līdz 23 gadu vecums ir atbilstošs, lai investētu jauniešu prasmēs un zināšanās, kas ir noderīgas un papildinošas tālākajās studijās un profesionālajā karjerā," pauž partija.

Priekšlikumus likumprojektam iesniegusi arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), kuras vadītā ministrija ir veikusi precizējumus atsevišķos likumprojekta pantos, lai nodrošinātu skaidrāku sabiedrības izpratni par valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, valsts aizsardzības dienesta iesaukumu komplektēšanas principiem un dienesta izpildes nosacījumiem.

Aizsardzības ministrijas (AiM) iesniegtie priekšlikumi paredz, ka valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu. Ministrija piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat rosināts noteikt, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši, līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.

Savukārt valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

AiM piedāvātā likumprojekta redakcija arī paredz, ka valsts aizsardzības dienests var tikt pildīts gan militārā, gan civilā veidā, vienlaikus nosakot, ka valsts aizsardzības civilā dienesta pildīšana tiek nodrošināta tikai tiem pilsoņiem, kuri savas pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu. Tādējādi pilsoņiem, kuri reliģisku vai filozofisku iemeslu dēļ nevar pildīt militāro dienestu tiks nodrošināta alternatīva.

Ministrijā norāda, ka prioritāri valsts aizsardzības militārajā dienestā tiks iesaukti pilsoņi un pilsones, kas dienestam pieteikušies brīvprātīgi.

AiM izstrādātajā likumprojektā arī minēti pilsoņi, kuri netiks pakļauti valsts aizsardzības dienestam. Tādējādi dienestam nebūs pakļauti pilsoņi ar neatbilstošu veselības stāvokli; kuru aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī pilsonim, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu.

Dienestā nav plānots iesaukt pilsoņus, kam saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem. Tāpat netiks iesaukti pilsoņi ar citas valsts pilsonību un kuršiir dienējusī ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījuši ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu.

Iesaukti arī netiks Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi, kā arī pilsoņi, kuri profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējusī ne mazāk kā 11 mēnešus.

Dienestā netiks iesaukti arī pilsoņi, kuri sodīti par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.