Levits: Plūdu aizsarginfrastruktūras stiprināšanai birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā  (26)

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits sestdien apmeklēja Pļaviņas un Jēkabpili, lai pārrunātu ziemas plūdu sekas un investīciju nepieciešamību vides infrastruktūrā krīžu novēršanā līdz šī gada oktobrim un ilgtermiņā.

Sarunā liels uzsvars tika likts uz krīzes vadības pieredzi, ko Jēkabpils novads var sniegt nacionālās civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā, norāda kancelejā.

Vienlaikus kancelejā informē, ka tiekoties ar Jēkabpils novada domes pārstāvjiem, novada speciālistiem un plūdos palīgā nākušajiem uzņēmējiem un glābējiem, kā arī Zemessardzes un Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, Levits augstu novērtējis Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa (LZP) un domes darbu krīzes vadībā.

Tāpat Levits izteicis pateicību visiem iesaistītajiem dienestiem, uzņēmējiem, nevalstiskajam sektoram un cilvēkiem, kuri piedalījās plūdu seku likvidēšanā, palīdzot ar materiāliem, tehniku, darbu un zināšanām.

Vienlaikus vizītes laikā Levits virzījis vairākus prioritārus jautājumus par to, kas aktuālajā ziemas plūdu krīzes novēršanā vēl jādara līdz pavasarim, kādi ieguldījumi nepieciešami vides infrastruktūras stiprināšanā līdz nākamajai ziemai un ilgtermiņā, lai situācija neatkārtotos nākamajos gados un kas jāuzlabo vietējā un nacionālajā civilās aizsardzības sistēmā, balstoties uz Jēkabpils aktuālo pieredzi.

Savukārt Jēkabpils novada domes pārstāvji norādījuši, ka esošā iepirkumu procedūra kavētu nepieciešamo dambja stiprināšanas un citu infrastruktūras darbu izpildi līdz nākamajai ziemai. Valsts prezidents piekritis, ka šajā situācijā būtu jāmaina tiesiskais regulējums, lai darbi tiktu paveikti.

Tāpat Levits norādījis, ka pārrunās šo jautājumu gan ar Ministru prezidentu, gan ar iekšlietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem. "Jāpanāk, ka infrastruktūras stiprināšanas darbi tiktu veikti laikus un ar attiecīgo finansējumu - valdībai ir jāpalīdz pašvaldībai," atzīmējis Levits.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka "Jēkabpils pieredze rāda, ka vietēja mēroga krīzes ir jārisina vietējai pašvaldībai, jo tā vislabāk zina, kas ir jādara. Valsts dienesti, protams, nāk palīgā, kā vien tas ir nepieciešams." Turklāt šāds princips būtu jāiestrādā arī nacionālajā krīzes vadības sistēmā.

Tāpat prezidenta kancelejā norāda, ka Levits sarunā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu (Vidzemes partija, LA) un Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītāju Andri Ambaini pārrunāja, kā Pļaviņas ir sagatavojušās potenciālajai plūdu krīzei, kādas norādes proaktīvi sniegtas iedzīvotājiem, kāda ir sadarbība ar dienestiem un plāns potenciālajai krīzes situācijai.

Tāpat tika pieminēts Pļaviņu HES iespaids un rīcība plūdu situācijā.

Vienlaikus, prezidenta kanceleja informē, ka pirmdien, 23. janvārī, Valsts prezidents apmeklēs arī Pļaviņu HES.

Jau ziņots, ka aizvadītajās brīvdienās, 14. janvārī un 15. janvārī, kad ūdens līmenis Jēkabpilī tikai dažus centimetrus atpalika no vēsturiski augstākā rādītāja, pilsētas aizsargdambis atsevišķās vietās tika izskalots un radās bažas par tā noturību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes paziņojumā 14.janvārī aicināja Daugavas abos krastos dzīvojošos jēkabpiliešus nekavējoties evakuēties, jo aizsargdambja nestspēja turpināja samazināties. Savukārt otrdien, 17. janvārī, mazinoties plūdu apdraudējumam, Jēkabpilī atcēla evakuāciju Daugavas kreisajā krastā

Platformā "Ziedot.lv" sestdien, 14. janvārī, sākta ziedojumu vākšana, lai palīdzētu plūdos cietušajiem Jēkabpilī, un patlaban šim mērķim saziedoti 62 160 eiro, liecina informācija organizācijas tīmekļvietnē.