Minimālās algas celšana nevar balstīties politiskā lēmumā, pauž Levits un Kazāks

Valsts prezidenta preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka puses pirmdien, 23. janvārī, tikušās, lai pārrunātu aktualitātes Latvijas tautsaimniecībā un globālajā ekonomikā. Abi uzsvēruši, ka, saglabājoties ekonomiskajai recesijai gada sākumā, finanšu sektorā ir virkne būtisku uzdevumu, lai stiprinātu un atbalstītu Latvijas ekonomiku, tostarp kreditēšanas iespēju paplašināšana, šķēršļu novēršana un kredītiestāžu konkurences veicināšana.

Latvijas Bankas prognozes liecina, ka Latvijas tautsaimniecība šā gada sākumā būs recesijas zīmē, taču tā prognozējama īslaicīga un sekla. Tautsaimniecības lejupslīdi noteiks mājsaimniecību pirktspējas kritums, jo darba algu pieaugums būtiski atpaliek no inflācijas.

Sarunā Levits un Kazāks arī pievērsās jautājumam par minimālās mēneša darba algas palielinājumu šogad un nākamgad. Valsts prezidents un Kazāks atzīmēja, ka valdībai būtu jāvienojas par principiem, kā minimālā darba alga tiek palielināta turpmāk, ieviešot strukturālus risinājumus, nevis balstoties uz politiskiem lēmumiem.

Tāpat tikšanās laikā tika runāts par produktivitāti jeb ražīgumu uzņēmējdarbībā un kā to veicināt, lai valsts atgūtu ekonomisko līderību Baltijas reģionā. Kazāks norādīja, ka tas iespējams, ieguldot cilvēkos – iedzīvotāju veselībā un prasmēs – un izmantojot visas iespējas efektīvāk piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nobeigumā tika runāts arī par nepieciešamību attīstīt Latvijas kapitāltirgu, kas sniegtu iedzīvotājiem iespēju investēt Latvijas uzņēmumos, kā arī pašiem uzņēmumiem palīdzētu piesaistīt finansējumu izaugsmei. Kapitāltirgus attīstība uzlabotu gan kopējo biznesa vidi Latvijā, gan biržā kotēto uzņēmumu pārvaldību.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Egils Levits pērn 11. novembrī izsludināja iepriekš 13. Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā, kas paredz 2023. gadā celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro.