Valdība saņēmusi Skultes sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" vēstuli par gatavību īstenot projektu, bet koalīcijas partneri nesteidz to komentēt, atzīstot, ka situācija ir jāvērtē.
Pirmdien, 23. janvārī, koalīcijas partneri tika lūgti komentēt Skultes LNG termināļa projekta attīstītāja sniegto informāciju, ka atrasts stratēģiskais investors un valdībā iesniegts priekšlikums ar ar vēlamajām sadarbības formām.
"Varu apstiprināt, ka valdība pieteikumu ir saņēmusi un Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi to vērtēt. Tiklīdz KEM būs valdībā ar ziņojumu, būs zināma lielāka detalizācija," apliecināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš piebilda, ka izšķirošais jautājums būs par to, cik liels valdības atbalsts būs nepieciešamas projektam.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars piebilda, ka minētais jautājums tiek skatīts arī parlamenta apakškomisijā, kurā tiek uzklausīti eksperti, salīdzinātas nepieciešamās gāzes kapacitātes Baltijas jūras reģionā. "No apgādes nepieciešamības viedokļa šis jautājums nav tīri viennozīmīgs. Šis jautājums būs politisks – būt vai nebūt Skultes LNG terminālim," pauda Tavars.
Viņš piebilda, ka nepieciešami pētījumi, jo projekts skar ne tikai ekonomikas, bet arī vides jautājumus. "Visa informācija tiek apkopota. Kad lielumi būs zināmi, būs jāpieņem politisks lēmums," teica politiķis.
Jau vēstīts, ka laikā, kad noritēja potenciālās koalīcijas sarunas, "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns Skultes LNG termināļa lēmumu nodēvēja par sasteigtu, piebilstot, ka "piekrīt premjeram, ka šauru grupu ekonomiskās intereses nedrīkst dominēt valstī".
Vēlāk gan valdības deklarācijā tika iekļauts punkts, kas paredz izveidot LNG termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, tāpat tiks vērtēta termināla perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm. Valdība apņemas panākt stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un tās cenu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jautājums par nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli tika aktualizēts drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2022. gada aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.
2022. gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā. 30. augustā valdība lēma šī projekta realizāciju uzticēt "Skulte LNG Terminal".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
