Foto: Arhīva foto
"2107. gadā Maskavija pieteica Latvijai karu. Neviens to nebija gaidījis. Pat Latvijas atbildīgie valsts vīri un politiķi – ne. Tagadējos apstākļos karš taču visiem bija izlicies pilnīgi neiespējama lieta." Tā sākas vēlākā Latvijas iekšlietu ministra Gotfrīda Mīlberga jeb Skuju Frīža 1924. gadā publicētais romāns "Sidrabota saule lec", kas ir uzskatāms par pirmo zinātniskās fantastiskas darbu latviešu literatūrā. Lai arī romāns ir ļoti naivs un brīžiem pat smieklīgi dumjš, to ir interesanti lasīt, jo tas atklāj, kā autors pirms 100 gadiem iztēlojās nākotnes karu ar Krieviju, un dažas lietas viņš pareģo pat diezgan precīzi.

Rakstniecībai Mīlbergs pievērsās jau pirms 1. pasaules kara, bet 1924. gadā grāmatā iznāca viņa slavenākais darbs – utopiskais romāns "Sidrabota saule lec". Iespējams, savus spilgtos Neatkarības karā gūtos iespaidus un emocijas Mīlbergs pārstrādāja fantastiskā stāstā par patālu nākotni, kur Latvijai atkal ir jācīnās par savu neatkarību pret Krieviju.

Tvaikoņi un giljotīnas

Lai arī daži nākotnes aspekti ir diezgan futūristiski, būtībā romāns ir kā alternatīvā vēsture 20. gadsimta sākuma militārajiem konfliktiem – 2107. gadā armijas joprojām izmanto kavalēriju, šautenes, drāts un bezdrāts telefonus, papīra kartes, aerostatus un tvaikoņus. Tomēr blakus šiem arhaismiem rakstnieka fantāzija radījusi arī vairākus neticami modernus ieročus, piemēram, ierīces, kas mākslīgi rada gaisa bedres, pazemes tankus, milzu ventilatorus, kas aizpūš pretinieku lidmašīnas, elektriskās giljotīnas, ar kurām krievi nogalināja sagūstītos latviešus, kā arī zemūdens lielgabalus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!