Ministru kabinets otrdien, 24. janvārī, atbalstījis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikumu kompensēt pusi no iepriekš plānotā elektrības cenu pieauguma, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Viņš sacīja, ka iepriekš elektrības sadārdzinājums tika lēsts līdz 280 eiro par megavatstundu (MWh), tomēr valsts plāno noteikt elektrības cenu griestus 160 eiro par MWh apmērā un kompensēt AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" radušos zaudējumus, kas patlaban lēsti 18 miljoni eiro apmērā.
Šo atbalstu plānots sniegt no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
Pēc Čudara sacītā, valsts atbalsts būs iespējams, pateicoties divām tirgus koriģējošām metodēm, pirmkārt, abu uzņēmumu iepriekšējo periodu negūto ieņēmumu norakstīšana, otrkārt, īslaicīga subsīdija abiem uzņēmumiem, lai elektrības tarifs Baltijas valstīs būtu konkurētspējīgs.
Ministrs apliecināja, ka patlaban atbalsta pasākuma izstrāde ir "ceļa sākumā", jo vēl tiks izstrādāti konkrēti likuma un noteikumi grozījumi, lai šīs izmaiņas ieviestu.
No KEM sagatavotā un saskaņošanai nodotā rīkojuma projekta izriet, ka Ekonomikas ministrijai kā AS "Latvenergo" akcionārei plānots uzdot nodrošināt, ka "Sadales tīkls" sagatavo tarifu projektu ar regulatīvo periodu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 31. decembrim. Tāpat "Sadales tīkls" izvērtē elektroenerģijas iegādes alternatīvas (biržai piesaistīta elektroenerģijas cena, fiksēta elektroenerģijas cena, kombinēts risinājums), izvēloties tautsaimniecībai saimnieciski izdevīgāko risinājumu.
Savukārt Finanšu ministrijai kā "Augstsprieguma tīkla" akcionārei plānots uzdots nodrošināt, ka "Augstsprieguma tīkls" sagatavo tarifu projektu ar regulatīvo periodu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim. Tāpat "Augstsprieguma tīkls" sagatavojot tarifu projektu ar spēkā stāšanās datumu 2023. gada 1. janvāris, tarifu projekta aprēķinos iekļauj pārslodzes maksas ieņēmumus, tai skaitā plānotos ieņēmumus.
Plānots, ka "Augstsprieguma tīkls" izvērtēs arī aizsardzības (jaudas rezerves) palīgapakalpojuma nosacījumus, lai, nemazinot elektroenerģijas sistēmas drošumu, pēc iespējas samazinātu pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas. Tāpat "Augstsprieguma tīkls" varētu izvērtēt elektroenerģijas iegādes alternatīvas (biržai piesaistīta elektroenerģijas cena, fiksēta elektroenerģijas cena, kombinēts risinājums), izvēloties tautsaimniecībai saimnieciski izdevīgāko risinājumu.
"Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pērn novembrī izdeva rezolūciju, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus.
Kariņš rezolūcijā EM un FM uzdeva izvērtēt uzņēmumu sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus, izskatot iespēju ar akcionāra lēmumu atteikties no negūto ieņēmumu atgūšanas par laika periodu no 2020. līdz 2022. gadam, kā arī iespējas fiksēt elektroenerģijas cenu, kura ir daļa no uzņēmumu darbības izmaksām, noteiktā līmenī.
Minētajā izvērtējumā jāņem vērā, lai iespējamā tarifu korekcija nodrošina sistēmas operatoru spēju efektīvi turpināt elektroapgādes tiešo pienākumu izpildi.
"Elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, tādēļ esmu uzdevis Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus," pauda Kariņš.
Iepriekš raidījums "Spried ar Delfi" vēstīja, ka lai arī publiskajā telpā izskanējis, ka "Augstsprieguma tīkls" prasa savu pakalpojumu tarifus pat četrkāršot, reālais elektrības sadales pakalpojuma izmaksu pieaugums patērētājiem būs mazāks, kaut joprojām iespaidīgs – 111%.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone raidījumam skaidroja, kā tas varētu ietekmēt patērētāju saņemtos rēķinus. Proti, mājsaimniecībai, kura mēnesī patērē ap 100 kilovatstundām elektroenerģijas, "Augstsprieguma tīkla" prasītās tarifu maiņas rezultātā, ikmēneša rēķins varētu pieaugt par aptuveni vienu eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
