Saeima ceturtdien, 26. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu pagarināt ostu reformas īstenošanu, proti, termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai.
Grozījumus Ostu likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 89 deputāti.
Komisijas virzītie grozījumi paredz pabeigt Rīgas un Ventspils brīvostas pārvalžu likvidāciju līdz šā gada 31. decembrim.
Grozījumi Ostu likumā tiek skaidroti ar nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu pārejas posmu un nodotu pārvalžu funkcijas jaunveidojamajām kapitālsabiedrībām – AS "Ventas osta" un AS "Rīgas osta" -, minēts likumprojekta anotācijā.
"Par ostu pārvaldības reformas īstenošanu, tostarp pašvaldību iesaisti šajā procesā, vēl ir jāturpina diskusijas," iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS).
Komisija aicinās iesaistītās puses padziļināti spriest par uzsāktās reformas uzlabošanu un rast labāko pārvaldības modeli, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Minētajam likumprojektam noteikta steidzamība.
Jau ziņots, ka diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 2021. gada 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
2022. gada 10. februārī Saeima pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.
Drīz pēc Saeimas lēmuma pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas tika savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam pieprasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, kā to paredz Satversmes 72. pants.
No 2022. gada 10. marta līdz 8. aprīlim notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par prezidenta apturētā likuma grozījumu atcelšanu. Šim mērķim no budžeta tika novirzīti 800 000 eiro. Tiesa, parakstu vākšanā piedalījās 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
2022. gada 26. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits izsludināja grozījumus likumā par ostām.
Ostu reformu pirms 14. Saeimas vēlēšanām kritizēja vasarā izveidotais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS). Vēlāk koalīcijas sarunu laikā AS deleģētais pārstāvis Uldis Sesks pauda, ka AS mērķis ostu reformas kontekstā nav otrreizēja caurlūkošana, bet gan uzlabojumu viešana ar mērķi veicināt labāku apsaimniekošanu. Savukārt AS līderis Uldis Pīlēns norādīja, ka Liepājas ostas pārvaldības modelis būtu tas, kurš piedāvātu labākās iespējas attīstībai, veidojot konsensus starp valdības, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjiem.
Rezultātā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības deklarācijā tika ietverts punkts, ka valdība turpinās uzlabot un pabeigt ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, kā arī efektīvāk tiks izmantots Latvijas ostu sociāli ekonomiskais potenciāls, piesaistot tranzīta kravas no jauniem virzieniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
