'Saskaņai' būs trīs vadītāji – Ločmele, Morozovs un Ušakovs  (7)

Kongresa laikā politiskais spēks atskatījās uz neveiksmīgo startu 14. Saeimas vēlēšanās, tika kritizēts Krievijas sāktais karš Ukrainā, kā arī meklētas atbildes uz to, kas ir "Saskaņas" vērtības un kāda ir partijas nākotne. Vienlaikus partija lēma par jauno vadību.

Kongresa sākumā partijas iepriekšējais līderis Jānis Urbanovičs sniedza savu vērtējumu par "Saskaņas" nedienām, kas sākušās drīz pēc Urbanoviča paustā nosodījuma Krievijas iebrukumam Ukrainā. Uzrunā politiķis aicināja politiskā spēka biedrus vairāk izrādīt cieņu Latvijai un latvietībai.

Morozovs uzrunā biedriem norādīja, ka partija ir aizmirsusi par saviem pamatprincipiem – cieņa, tolerance un visu Latvijas iedzīvotāju aizstāvēšana.

Savukārt Ločmele uzsvēra, ka partijā ir nepieciešamas pārmaiņas. Viņa informēja, ka 14. Saeimas vēlēšanās daži partijas biedri nebalsoja par "Saskaņu", kas bijis protests pret to, kas "notika pēdējā laikā, kad lēmumi tika pieņemti šaurā lokā".

Vērtējot nepieciešamību saglabāt partijas nosaukumu, jo daudzi norādījuši, šis simbols ir miris un atpakaļceļa nav, Ločmele uzsvēra, ka šis nosaukums var turpināt dzīvot kā ideja, kā ideāls, jo karš Ukrainā kādreiz beigsies un tieksme pēc sociālā taisnīguma saglabāsies.

Ločmele arī uzsvēra, ka viņa nepieļaus personības kultu "Saskaņā". Viņa informēja, ka piektdien, 28. janvārī, partijas biedri vienojušies, ka viņa vairs nepretendēs uz "Saskaņas" vadītāja amatu, tā vietā rosinot partijas vadībā uz laiku iecelt trīs "krīzes vadītājus" - Ločmeli, Ušakovu un Morozovu.

Nikolajs Kabanovs atzina, ka viņš atbalsta partijas vadībā trīs cilvēkus, tomēr, viņa ieskatā, partiju problēmu risināšana tiks atlikta uz gadu. Viņš pauda, ka trīs cilvēku vadība ir starprisinājums. Visbeidzot Kabanovs norādīja, ka partijas galvenais izaicinājums ir saprast – partija iestājas par Latviju un eiroatlantiskām vērtībām vai piekrīt kļūt par Krievijas satelītu.

Savukārt Boriss Cilevičs pauda vērtējumu, ka partijas problēma ir vērtību nekonsekvence. "Pandēmijā mēs kritizējām valdības darbu, bet atbalstījām zinātnē balstītus lēmumus par vakcināciju un ierobežojumiem, vienlaikus atbalstījām antivakseru priekšlikumus. Mēs iestājamies pret nevienlīdzību, bet ar mūs balsīm tika norakts civilās savienības regulējums," klāstīja Cilevičs.

Viņš arī skāra jautājumu par "Saskaņas" iespējamu sadarbību ar Aināru Šleseru. "Šlesers ir labējas konservatīvas partijas līderis, kas slavens ar savu antivakserismu un homofobiju. Kā varam saglabāt savas vērtības, sadarbojoties ar šo politiķi? Mums ir jāsaprot, kas ir mūsu vērtības," uzsvēra Cilevičs.

Pirms balsojuma par jauno partijas vadību, politiskā spēka biedri lēma par izmaiņām statītos, paredzot, ka sākot ar šo "Saskaņas" kongresu turpmāk vēlēšanu process noritēs aizklāti. Tāpat partijas valdes sastāvs paaugstināts no 15 uz 19 cilvēkiem. Statūtu grozījumi arī paredz, ka turpmāk "Saskaņā" varēs ievēlēt gan partijas priekšsēdētāju, gan trīs līdzpriekšsēdētājus.

Šodien partija neizraudzīja vienu vadītāju, bet gan trīs līdzpriekšsēdētājus – Ločmeli, Ušakovu un Morozovu.

Savu kandidatūru "Saskaņas" priekšsēdētāja amatam izvirzīja arī Igors Pimenovs, tomēr viņš neguva partijas vairākuma atbalstu.

Pērn notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās partija "Saskaņa" nepārvarēja 5% barjeru un netika ievēlēta parlamentā.

Vēlāk partiju skāra nesaskaņas. Ceturtdien, 26. janvārī, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja par lēmumu izstāties no partijas "Saskaņa" un sākt veidot jaunu reģionālu politisko spēku.

Savukārt "Saskaņas" Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada pirmorganizāciju vadītāji dienu pirms partijas kongresa aicināja biedrus boikotēt šo pasākumu. Tiesa, daļa šo reģionālo partijas biedru kongresu tomēr apmeklēja.