Starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2022. gada rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD valstu, portālu "Delfi" informēja "Sabiedrība par atklātību – Delna".
Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus, norāda "Delna," paužot, ka šo pārliecību palielina arī fakts, ka Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties.
No KUI rādītāja analīzes secināms, ka, Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās, saka "Delna".
Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par 9 punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100 un tas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi – “kukuļi”, lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos – no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.
“Korupcija grauj lēmumu pieņēmēju un valdības rīcībspēju aizsargāt sabiedrību un ir drauds nacionālajai un globālajai drošībai un valsts demokrātiskai attīstībai. Latvijai jārīkojas daudz izlēmīgāk kā līdz šim, nosakot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti ikdienas darbos. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tas tā arī nav noticis. Ir sajūta, ka lēmumu pieņēmēji, valdība un sabiedrība neapzinās korupcijas negatīvās sekas un ar savu pasīvo rīcību izturas vieglprātīgi pret mūsu drošību un atsakās paši no savas labklājības ilgtermiņā," skaidro "Delnas" direktore Inese Tauriņa.
Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15. vietā, starp 38 OECD valstīm – 27. vietā un starp 180 pasaules valstīm – 39. Vietā. 2022. gadā ES valstu vidējais KUI rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu – 66 punktu līmenī (-1 punkts).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
