Meņģelsone sola meklēt risinājumus finansējuma palielināšanai ģimenes ārstiem  (4)

Politiķe atzina, ka finansējums ir nepietiekams un primārā veselības aprūpe finansiāli ir jāstiprina, taču jāsaprot arī, kādi ir kvalitātes kritēriji un ārstu pieejamība.

"Pagājušajā gadā bāze bija 128 miljoni eiro, bet tagad ir 130 miljoni eiro. Tā ir sāpīga lieta, ka tā nauda, kas pagājušajā gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija paredzēta trešā ārsta prakses darbinieka nodrošināšanai un darbinieku aizvietošanai, šobrīd budžetā nav iekļauta. Tas sāp. Mēs par to vēl turpināsim runāt, par to nav aizmirsts," solīja ministre.

Meņģelsone informēja, ka šī gada budžeta projektā, piemēram, kapitācijas naudai ir paredzēti 59 miljoni eiro, nereģistrēto pacientu ambulatorajiem aprūpes pakalpojumiem - 253 000 eiro, savukārt par savlaicīgi atklāto onkoloģijas slimību diagnostisku par pirmo un otro stadiju finansējums pieaudzis no 75 eiro līdz 250 eiro par vienu gadījumu.

Paralēli VM izstrādā informatīvo ziņojumu par primārā aprūpes kvalitātes uzlabošanu, jo "skaidrs, ka ir dažādas situācijas lauku ģimenes ārstu praksēs un pilsētas praksēs".

"Mums ir izcili ģimenes ārsti, taču ir arī sūdzības par tiem, kas nav sazvanāmi vai pieejami, tāpēc svarīgi izveidot labāko modeli no tiem, kas mums ir izcilības. Es gribētu, lai citi politiķi dzird par to, ka lauku ģimenes ārstu praksēm ir daudz grūtāk. Tur ģimenes ārsts sastop visu spektru. Protams, arī daudzi ģimenes ārsti ir pensijas vecumā, un ir svarīgi atbalstīt arī tos, lai viņi šo ģimenes praksi uzturētu," sacīja Meņģelsone.

Viņa piebilda, ka ir bijušas sarunas arī ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju, kuri gatavi vairāk un aktīvāk iesaistīties. Turklāt, viņas vērtējumā, jaunie ģimenes ārsti ir progresīvi, jo "daudzas lietas var veidot no jaunām metodēm".

Kā ziņots, LLĢĀA uzskata, ka ir steidzami jārod risinājums, lai atrisinātu nepietiekamā finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ radušās problēmas primārajā veselības aprūpē.

Asociācijas valde esot sarūgtināta, ka, neskatoties uz to, ka ģimenes ārsti sniedz lielāko daļu no visaptverošiem veselības aprūpes pakalpojumiem ambulatorā etapā, nozare nav viena no prioritārajām jomām, kam paredzēts finansiāls atbalsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai šajā gadā.

Ņemot vērā vairāku ģimenes ārstu izteikumus par nodomu pārtraukt līgumus ar NVD, asociācija plānojot veikt biedru aptauju par nodomu turpināt valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu lauku reģionos, kā arī noskaidrot prakšu kapacitāti un finansiālās iespējas turpināt sniegt pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar NVD.

"Ģimenes ārstu prakses saskaras ar pieaugošām izmaksām infrastruktūras uzturēšanai, politikas veidotāju nepietiekamu atbalstu prakses komandas stiprināšanai ar papildu darbinieka pozīcijas saglabāšanu, kā rezultātā tiek apdraudēta prakses spēja nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību," skaidroja LLĢĀA viceprezidents Ainis Dzalbs.

Ņemot vērā minēto, asociācija lēmusi steidzamā kārtā pieprasīt tikšanos ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministri, lai rastu risinājumu ilgtspējīgai, uz attīstību orientētai finansējuma koncepcijai primārajā veselības aprūpē, kas vērsta uz komandas stiprināšanu, tarifu paaugstināšanu un prakses uzturēšanas izmaksu kompensāciju ar mērķi saglabāt pakalpojumu pieejamību reģionos.

Nesaņemot pietiekamu atbalstu, asociācija neredz iespēju ģimenes ārstu praksēm turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus līdzšinējā apjomā, kā arī patur tiesības aicināt biedrus neslēgt līgumus ar NVD ar esošajiem nosacījumiem. Tāpat asociācija brīdina, ka, apvienojoties ar domubiedriem no citām ārstu un pacientu organizācijām, tā ir gatava rīkot dažāda veida protesta akcijas, kas vērstas uz finansējuma palielinājumu nozarei.