Rīgas attīstības plāna 'atbloķēšanas' risinājums neder; meklēs juridiski korektāku pieeju  (1)

Iepriekš Saeima nodeva minētājai komisijai izvērtēšanai vairāku deputātu piedāvātos grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, paredzot tajā iekļaut punktu, kas noteiktu, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031. gada 30. jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

"Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars paskaidroja, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai rastu iespēju "iedarbināt" apturētos Rīgas attīstības plānošanas dokumentus. Tavars uzsvēra, ka galvaspilsētas attīstības plāns nepieciešams, jo patlaban ir apturēta ne tikai Rīgas, bet būtībā visas valsts ekonomikas attīstība.

Savukārt Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (JV) pauda, ka iepriekšējā pašvaldību lietu ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojums par attīstības plāna apturēšanu galvaspilsētai "nāca kā šoks", jo plāns bijis kvalitatīvs. Ķirsis uzsvēra, ka Rīgas dome nepiekrīt Pleša sniegtajiem argumentiem, tāpēc pašvaldība vērsās Satversmes tiesā, kuras spriedums vēl ilgi jāgaida, tāpēc, nesagaidot tiesas spriedumu, tika sākta pārrunas ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) par iespējām atsaukt Pleša izdoto rīkojumu.

Tavars piebilda, ka ministrs skaidri un gaiši paudis, ka kļūda ir jālabo, Rīgas attīstības plānam ir jābūt un Pleša lēmums ir atceļams.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša komisijas locekļiem atgādināja, kāpēc šāds Pleša lēmums tapa, uzsverot, ka Rīgā ir divi teritoriālās plānošanas dokumenti, bet šāda situācija neatbilst likumam. Rīgas domē iepriekš pauda pārliecību, ka Plešs rīkojumu izdevis, jo Rīga plānojusi azartspēļu ierobežojošus pasākumus.

Tavars vaicāja Ošai, vai iepriekš Plešs reāli meklēja risinājumus, lai ministra rīkojums netaptu, jo Tavara rīcībā esošā informācija liecina, ka Plešs meklējis iespējas Rīgas attīstības plāna apturēšanai politisku apsvērumu dēļ. VARAM pārstāve atturējās komentēt Pleša lēmumu, vienlaikus norādīja, ka ministrija notika vairākas tikšanās ar Rīgas domi par iespējamajiem risinājumiem, tomēr kompromisi netika rasti.

Bijušais Rīgas domnieks, Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš (JV) pauda, ka iepriekšējās valdības laikā radusies situācija bija "nenormāla, argumenti nebija juridiski viennozīmīgi". Deputāts mudināja nekavēties ar risinājumu Rīgas attīstības plāna iedzīvināšanai.

Komisijas vadītājas biedrs Česlavs Batņa (AS) aicināja izbeigt vainīgo meklēšanu, bet strādāt pie risinājumiem, kā situāciju atrisināt. "Ja vajag izmeklēšanas komisiju, taisām darba grupu, lai tā skaidro, kurš bija vainīgs," sacīja deputāts.

Komisijas sēdē savu vērtējumu par likumprojektu sniedza arī Saeimas Juridiskais birojs, kura pārstāve uzsvēra, ka likumprojekta "redakcija ir uzbūvēta tehniski aplami, jo tā neparedz to, par ko iepriekš runāja deputāti.

"Šī norma paģēr, ka kādam ir jāizstrādā Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojums, bet līdz tā spēkā stāšanās ir spēkā Rīgas domes vēsturiskā centra plānojums. Kā zināms, Rīgas vēsturiskā centra teritoriālais plānojums ir noteikts domes saistošajos noteikumos, un tie ir pieņemti 2006. gadā. Tie darbojas un tos nevar uzskatīt par tādiem, kas nav spēkā. Tie būs spēkā, kamēr Rīgas dome tos neatcels," skaidroja parlamenta Juridiskā biroja pārstāve.

Ekspertes vērtējumā, likumprojektā noteiktais datums – 2031. gada jūnija beigas – ir juridiski nekorekts, jo joprojām ir spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi.

Saeimas Juridiskā biroja vērtējumā, likumprojektu šādā redakcijā nevajadzētu atbalstīt, bet būtu jāizstrādā alternatīvs risinājums, kas būt precīzāks.

Uzklausījis Saeimas juristu teikto, Batņa rosināja atlikt minētā jautājuma izskatīšanu un nedēļas laikā rast risinājumu. "Mēs zinām, ka tas bija politisks strīds starp Rīgas mēru un viņa partiju. Beidzam domāt, ka ierēdņi ir vainīgi. Mums šī politiskā kļūda ir jālabo," aicināja deputāts.

Tavars pievienojās kolēģa priekšlikumam, rosinot VARAM, Tieslietu ministrijas un Rīgas domes ekspertiem tikties ar Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, lai "atrisinātu jautājumu pēc būtības".

Sēdes beigās komisijas locekļi vienojās, ka alternatīvs risinājums tiks meklēts divas nedēļas.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas izstājās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Plešs Rīgas teritoriālo plānojumu apturēja, jo tika konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm.

Savukārt Staķis iepriekš norādīja, ka ar šo lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un plānojuma apturēšanas dēļ pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes aplēses liecina, ka kopējie potenciāli zaudētie ieņēmumi Rīgas pašvaldības budžetā no teritorijas plānojuma apturēšanas un investīciju projektu neīstenošanas veido no aptuveni 240 000 eiro līdz 4 miljoniem eiro gadā.