Krievijas kara noziegumus varētu izvērtēt ANO paspārnē, pieļauj Levits  (2)

Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka trešdien oficiālā vizītē Latvijā ieradās Polijas prezidents ar dzīvesbiedri Agatu Kornhauzeri-Dudu.

Pēc tikšanās Rīgas pilī Levits atzina, ka viņš ar Polijas prezidentu tiekas bieži, taču šī ir īpaša vizīte, jo tā notiek ģeopolitiskajos apstākļos, kas kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir radikāli mainījušies.

"Latviju un Poliju vieno vēsturiskas saites. Polija lielā mērā ir ietekmējusi Latvijas valstiskuma rašanos 1918./1920. gadā. Polija palīdzēja atbrīvot Latgali un otro lielāko Latvijas pilsētu – Daugavpili. Taču Polijas saknes Latvijas kultūrā un sabiedrībā ir daudz dziļākas un pieder pie latviešu nācijas vēsturiskā mantojuma," klāstīja Levits.

Valsts prezidents norādīja, ka latviešu un poļu tautas 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā kopā atguva brīvību, kopā iestājās Eiropas Savienībā un NATO.

"Šis kopīgais ceļš mūs ir saliedējis, tāpēc mums ir līdzīgi vai pat vienādi uzskati visos svarīgākajos Eiropas un pasaules jautājumos. Mums vienmēr ir līdzīga izpratne arī par drošības jautājumiem, un šodien mūsu sarunā drošība bija galvenais temats," teica Levits.

Latvijas un Polijas prezidenti pārrunājuši to, kā valstis var turpināt palīdzēt Ukrainai cīņā par valstiskumu, neatkarību un brīvību, jo vienlaikus ukraiņi cīnās arī par mums – par Latviju, par Poliju, par Eiropu un par visu Rietumu pasauli.

Prezidenti bijuši vienisprātis, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības tos, kuri šo karu ir izraisījuši.

"Vienojāmies, ka Polija un Latvija starptautiskajos forumos virzīs ideju par starptautiska tribunāla izveidošanu agresijas nozieguma izmeklēšanai. Iespējams, ANO paspārnē, taču iespējami arī citi varianti," teica Levits.

Tāpat prezidenti vienojušies par to, ka ir kopīgi jāstrādā, lai iesaldētos Krievijas aktīvus varētu novirzīt Ukrainas atjaunošanai.