Saeimas opozīcijas partija "Progresīvie" rosinās vērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību par Rīgas attīstības plāna apturēšanu, informēja partijā. "Progresīvie" ir ciešākie pašlaik bezpartejiskā mēra Mārtiņa Staķa sabiedrotie Rīgas domes valdošajā koalīcijā.
Trešdien "Progresīvo" Saeimas frakcija tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS), lai pārrunātu kopīgu sadarbību.
"Ir pagājuši jau desmit mēneši, kopš Rīgā de facto ir iesaldētas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā, tostarp nozīmīgu nekustamo īpašumu attīstības projektu jomā. Apstākļos, kad Rīga arvien vairāk atpaliek no Tallinas un Viļņas, mums ir kopīgi jāmeklē risinājumi, kā pēc iespējas ātrāk atcelt šo apšaubāmo lēmumu, kas bremzē mūsu galvaspilsētas - valsts ekonomikas dzinējspēka - attīstību, investīciju projektus un jaunu darbavietu radīšanu," par lēmumu sūkstījās frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
"Progresīvie" norāda, ka ir atvērti konstruktīvai sadarbībai ar jauno VARAM vadītāju, lai kopīgi rastu veidus, kā atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (LA) lēmumu, vienlaikus nepieciešams rūpīgi izvērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību.
Jau ziņots, ka jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs, tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.
Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.
Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks rosināja, ka varētu tikt veikti likuma grozījumi, kas pieļautu situāciju, ka Rīgā ir divi aktuāli attīstības plānošanas dokumenti. Ja tas tiktu izdarīts, tad dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.
Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.