Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns aicina Saeimas ētikas komisiju vērtēt deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) pausto žurnālam "Privātā dzīve", ka pirms "tikt galā" ar opozīcijas deputāti Gloriju Grevconu (S!) ir jātiek galā ar Latvijas profesoriem, tostarp Kaprānu.
Vēstulē Saeimas komisijai Kaprāns raksta, ka plašsaziņas līdzekļa "Privātā Dzīve" publikācijā "Ko darīt ar Gloriju?" Kiršteins norāda: "Grevcovas izteikumi ir nepieauguša cilvēka šļupsti, salīdzinājumā ar to, ko pat ārpus Latvijas robežām stāsta mūsu profesori. [..] Sākumā jātiek galā ar Austeru, Hanovu, Kaprānu... [..] Ja viņus izlidinātu no augstskolām, būtu daudz lielāks labums."
Kaprāns uzsver, ka šo izteikumu kopums nepārprotami skar ne tikai konstitucionāli garantētās tiesības uz vārda brīvību, bet arī viņa kā zinātnieka nodarbinātību.
"Ņemot vērā, ka pēc 2021. gada Augstskolu likuma reformas vadības funkcija jeb padome augstskolā ir nevis augstskola personāla vēlēta, bet izpildvaras iecelta, tātad pastarpināti ir atkarīga no tautas priekšstāvju uzticības, tautas priekšstāvja publiski paustais mudinājums atbrīvoties no manis kā zinātnieka nodarbināšanas augstskolā ir uztverams kā instruktīvs uzdevums izpildvarai," raksta LU vadošais pētnieks.
Viņš skaidro, ka tiesu prakse un juridiskā doktrīna paredz, ka lojalitāte valstij nozīmē lojalitāti Latvijas Satversmes tiesiskajam kodolam, ko Kaprāns konsekventi ievērojis savā zinātniskajā darbībā. Savukārt Saeimas deputātu Ētikas kodeksa 8. punkts paredz, ka tautas priekšstāvis nelieto tādus izteikumus, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
"Šajā gadījumā atbrīvošana no darba būtu prettiesiska atbilstoši Darba likuma 7. pantā nostiprinātajam vienlīdzīgu tiesību principam un diskriminācijas aizliegumam, kā arī šā likuma 9. pantā paredzētajam aizliegumam radīt nelabvēlīgas sekas," pauž Kaprāns.
Viņš vēstulē arī norāda, ka Valsts drošības dienests ir uzsācis kriminālprocesu atbilstoši Krimināllikuma 74.1 pantam, kas paredz sodu par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana pret tautas priekšstāvi Grevcovu.
"Taču tautas priekšstāvis Kiršteins minētajā publikācijā bez faktoloģiska un likumiska pamata nepārprotami apgalvo, ka mana rīcība esot Latvija Republikai kaitīgāka vai sociāli deviantāka nekā Grevcovas rīcība," secina LU vadošais pētnieks.
Kaprāns lūdz Saeimas ētikas komisiju izvērtēt Kiršteina publiskos izteikumu ētiskumu, kā ari aicina iespēju robežās noskaidrot, kad tieši Kiršteins ir plānojis panākt Kaprāna atbrīvošana no vadošā pētnieka amata LU, lūdzot atzinumu Augstākās izglītības padomei.
Tiesa, Saeimas kārtības rullis neparedz iespēju pēc privātpersonas lūguma ierosināt deputāta ētikas pārkāpuma lietu. To var ierosināt, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2022. gada aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kā neētisku vērtēja mikroblogošanas vietnē "Twitter" deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) pausto toreizējā parlamentārieša Māra Mičerevska palīdzei Selmai Teodorai Levrencei brīdī, kad viņa pavēstīja par sava tēva nāvi.
Tolaik Saeimas komisija konstatēja, ka Kiršteins ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu, tāpēc komisija lēma izteikt deputātam mutvārdu brīdinājumu, atzīmējot to komisijas sēdes protokolā.
Savukārt par deputātu ētikas izvērtēšanu atbildīgā komisija šā gada 11. janvārī neierosināja ētikas pārkāpuma lietu pret deputātu Kiršteinu par pērn 15. decembrī Saeimas sēdē lietotiem vārdiem "žīds", "pederasts" un "nēģeris".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
