Izveidota pirmā valdības komiteja – tā risinās civilās aizsardzības problēmas

Tā ir pirmā tematiskā Ministru kabineta komiteja, par kuru veidošanu valdība vienojās janvāra vidū.

Saskaņā ar rīkojumu par Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas vadītāju ir iecelts Kučinskis, bet par komitejas locekļiem – finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS), zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) un kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas galvenais uzdevums ir civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšana un uzlabojumu piedāvāšana. Tāpat tai ir jāizvērtē apmācību procesa efektivitāte, kā arī jāpārskata valsts un pašvaldību institūciju savstarpējā sadarbība un rīcība krīzes situācijās.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskās komitejas vadītājam ir ne retāk kā reizi pusgadā jāinformē Ministru kabinets par viņa vadītās tematiskās komitejas darba gaitu.

"Ministru kabineta tematisko komiteju ieviešana dažādu starpnozaru jautājumu sekmīgai risināšanai veicinās kopīgo darbu pie valdības galvenā mērķa īstenošanas – plašas ekonomikas transformācijas. Pirmā Ministru kabineta tematiskā komiteja izveidota, lai koordinēti risinātu jautājumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā," uzsver Kariņš.

Jau vēstīts, ka premjers ar rīkojumu turpmāk varēs izveidot Ministru kabineta tematiskās komitejas, tomēr tajās lemtais netiks publiskots. To paredz vadības 17. janvārī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī.

Šī valdība apņēmusies veidot Ministru kabineta komitejas, lai "palielinātu valdības darba efektivitāti starpnozaru jautājumu risināšanā". Turpmāk publiski pieejamais pie valdības galda izskatāmo jautājumu loks nu kļūs mazāk publisks, piemēram, publiskota tiks pati risināmā problēma, ne ministriju piedāvātie risinājumi vai ieinteresēto nozaru lobija ierosinājumi. Tie publiski taps zināmi, ja minētie jautājumi nonāks valdības dienaskārtībā.

Izmaiņas Ministru kabineta kārtības rullī paredz, ka premjers ar rīkojumu var izveidot Ministru kabineta tematisko komiteju, lai nodrošinātu sistemātisku un plānotu darbu konkrētā jomā, kā arī koordinētu un risinātu dažādu starpnozaru jautājumus. Rīkojumā tiks noteiktas apspriežamās jomas un veicamie uzdevumi.

Paredzams, ka Ministru kabineta tematiskās komitejas darbosies līdz konkrētā Ministru kabineta darbības beigām vai līdz veicamo uzdevumu pilnīgai izpildei. Tāpat plānots, ka Ministru kabineta tematiskajās komitejās piedalīsies valdības locekļi vai cita attiecīgā ministra deleģēta politiski atbildīga amatpersona.

Organizatoriskie jautājumi tiks noteikti Ministru prezidenta rīkojumā, ar kuru tiek izveidota Ministru kabineta tematiskā komiteja. Plānots, ka Ministru kabineta tematiskās komitejas notiks trešdienās, bet sekretariāta funkcijas veiks Valsts kanceleja.

Vienlaikus regulējuma izmaiņu anotācijā teikts, ka Ministru kabineta tematisko komiteju lēmumi netiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Bet, pamatojoties uz Ministru kabineta tematisko komiteju lēmumiem, varēs tikt sagatavoti tiesību akti, kuri tiek izskatīti Ministru kabineta sēdē.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva iespēju veidot Ministru kabineta komiteju digitalizācijas jautājumu risināšanai, tāpat "neformāli" darbojas finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadīta komiteja, kas risina jautājumus ar Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda līdzekļu ātrāku nonākšanu tautsaimniecībā.

Līdz Ministru prezidenta amatā stājās Krišjānis Kariņš (JV) iepriekšējo premjeru valdībās atsevišķi jautājumi tika skatīti atklātās Ministru kabineta komitejas sēdēs.

Drīz pēc stāšanās amatā Kariņš izdeva rezolūciju, ka turpmāk Ministru kabineta komitejas sēžu organizēšana netiek plānota.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs tolaik skaidroja, ka daudzi Ministru kabineta komitejā iekļautie jautājumi bija tehniski, tāpēc premjers ar rezolūciju informēja ministrus, ka šādi jautājumi ir izskatāmi Valsts sekretāru sanāksmē, lai samazinātu Ministru kabinetā nesaskaņoto jautājumu izskatīšanu, informēja aģentūra LETA.

Parasti šajās sēdēs izvērtēja jautājumus, ko institūcijas nebija pilnībā saskaņojušas un par kuriem nebija panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē. Projekti, kas Ministru kabineta komitejā tika atbalstīti bez grozījumiem, Ministru kabineta sēdē parasti tika pieņemti bez atkārtotas apspriešanas.