Par spīti grūtajiem laikiem, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir atkopusies un tā spēj dzīvot no saviem resursiem, otrdien, 7. februārī, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes pavēstīja valdības pārstāvji.
Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "airBaltic" 2022. gada pirmo deviņu mēnešu rezultātiem, Krievijas kara pret Ukrainu izraisītajiem makroekonomiskās vides un finansējuma pieejamības izaicinājumiem. Ziņojums nav publiski pieejams.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka kompānija ir veiksmīgi pārvarējusi Covid-19 krīzi un sekmīgi kompensējusi tos maršrutus, uz kuriem pārvadātājs pārstāja lidot pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā.
Premjers secināja, ka par spīti grūtajiem ārējiem apstākļiem "airBaltic" ir labi atkopusies un kompānijas prognozētie plāni uzrāda rezultātus.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā "airBaltic" zaudējusi 20% tirgus daļu, jo tika pārtraukti lidojumi uz valstīm, ar kurām sadarbība nav iespējama.
""airBaltic" ir nodemonstrējis labus finanšu rādītājus, sasniedzot apgrozījumu, kas ir tuvu pirmskovida rādītājiem. Turklāt uzņēmumam ir ambiciozi mērķi 2023. gadā pārsniegt pirmskovida finanšu rādītājus. Uzņēmums spēj pastāvēt ar saviem finanšu resursiem," secināja satiksmes ministrs.
"airBaltic" pieminēts arī otrdien valdībā skatītajā ar 2023. gada budžetu saistītajā fiskālo risku deklarācijā. Tajā teikts, ka deklarācijas sagatavošanas laikā nav pieejama informācija, kas norādītu uz nepieciešamību sniegt turpmāku valsts atbalstu, lai nodrošinātu "airBaltic" darbību un maksātspēju.
"Tomēr, ņemot vērā pastāvošo lielo nenoteiktību saistībā ar ģeopolitiskās situācijas attīstību vai iespējamiem epidemioloģiskajiem notikumiem, nepieciešamību veikt turpmākus valsts ieguldījumus kapitālsabiedrībā nevar izslēgt," teikts ziņojumā.
Vienlaicīgi šādu ieguldījumu apmēru un to iestāšanās varbūtību nav iespējams noteikt ar pietiekamu precizitāti, kā rezultātā dotais risks ir atzīstams par nekvantificējamu un tam netiek veidota fiskālā nodrošinājuma rezerve.
No Finanšu ministrijas sagatavotās fiskālo risku deklarācijas izriet, ka kopš 2010. gada valsts kompānijā "airBaltic" kopumā ieguldījusi teju 500 miljonus eiro, neskaitot 2016. gadā veikto valsts ieguldījumu 80 miljonu eiro apmērā, kas uzskaitīts kā finanšu darījums.
"airBaltic" ("Air Baltic Corporation") ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 97,96% akciju, kamēr pārējiem akcionāriem pieder 2,04%.
Patlaban nav pieejami dati par "airBaltic" finanšu datiem 2022. gada, bet 2021. gadā kompānijas konsolidētie ieņēmumi sasniedza 204,1 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā 2020. gadā, tomēr par 60% mazāk nekā 2019. gadā. Koncerna tīrie zaudējumi 2021. gada bija 135,7 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
