Jau ziņots, ka pērn LIZDA draudēja ar streiku, ja netiks palielināts pedagogu atalgojums un sabalansēta skolotāju slodze. Streika priekšvakarā arodbiedrība un tā laika valdība nonāca pie kompromisa un vienojās, tāpēc noteiktais streiks tomēr nenotika.
Tomēr 2023. gada valsts budžeta projektā arodbiedrība neatrod skaidru un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai.
Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajiem finanšu ietekmes aprēķiniem, LIZDA patreiz secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams.
Nākamnedēļ tiek plānota LIZDA padomes sēde, kurā tiks pieņemts lēmums par to, kā arodbiedrība rīkosies. Kā norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrības valde aicinās padomi rīkoties izlēmīgi un, politiķu arogances gadījumā, neviens no tālākās rīcības variantiem nebūšot miermīlīgs, tostarp neizslēdzot streika procedūras atsākšanu.
"Kādi būs arodbiedrības atbildes soļi, tas būs atkarīgs tikai no politiķu piedāvātajiem variantiem," atzina Vanaga.
LIZDA atgādina ka streika vienošanās izpildes sarunas ir bijušas ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.
Jau ziņots, ka 2023. gada budžetā pedagogi vienīgie saņems vēsturiski lielāko pieaugumu darba samaksai – 124 miljonus eiro.
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) otrdien valdības sēdē atzina, ka "streika vienošanās" uztverē katrai no pusēm ir atšķirīgs viedoklis par to, kur ņemt naudu. Ministres ieskatā, ir jādomā par skolu tīkla sakārtošanu, lai efektīvāk izmantotu resursus, bet par šo procesu nav atbildīgi pedagogi, jo šis jautājums ir risināms ar pašvaldībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
