Skolu tīkla reorganizācija nedrīkst būt saistīta ar pedagogu atalgojuma grafika apstiprināšanu, pauž viens no koalīcijas partneriem "Apvienotais saraksts" (AS).
Otrdien, 7. februārī, Ministru kabinetā debatējot par 2023. gada budžetu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pauda bažas, ka budžetā netiek pildītas pedagogu prasības, tomēr valdības pārstāvji organizācijai norādīja, ka turpmāks pedagogu algas pieaugums ir saistāms ar skolu tīkla sakārtošanu.
AS trešdien paziņojumā medijiem pauž, ka, lai īstenotu algu palielinājumu solītajā apmērā, lauku reģionos būtu jāslēdz aptuveni 200 izglītības iestāžu. Vienlaikus AS norāda, ka nav objektīvu datu par skolu optimizācijas lēmuma sekām uz reģionālo attīstību, tādēļ AS skolu tīkla optimizāciju plānotajā apmērā šobrīd nevar atbalstīt.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Česlavs Batņa (AS) sacīja, ka pedagogu atalgojuma jautājumu nedrīkst sasaistīt ar skolu tīkla optimizāciju.
"Skolu tīkla optimizācijā jābūt tikpat individuālai pieejai katrai skolai, kādu vēlamies katram skolēnam ikdienā. Jāanalizē ne tikai kvalitātes rādītāji un kvantitatīvie dati par skolu, bet jāņem vērā, kāda vecuma skolēni mācās skolā, cik tālu ir nākamā skola, vai attiecīgajai skolai pietiks telpu visiem skolēniem, vai pedagogi nebūs pārslogoti, cik ilgu laiku skolēni pavadīs ceļā uz un no skolas, vai un kādas kvalitātes transports pieejams skolēnu pārvadāšanai, vai skola īsteno kādu unikālu programmu vai nodrošina īpašu atbalstu skolēniem. Par šiem reorganizācijas vai skolas slēgšanas procesiem noteikti jābūt diskusijai ar vecākiem un skolēniem," norāda Batņa.
Savukārt AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars informēja, ka politiskais spēks aicinās savus partnerus valdībā vienoties par skolu tīklu katrā pašvaldībā atbilstoši stingri izstrādātiem kritērijiem, piemēram, lauku skolu saglabāšanai pierobežā ir jāvērtē arī valsts drošības aspekts, tāpat tiks vērtēti sasniedzamie mērķi, par kuriem panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību.
AS nostāja pausta, balstoties uz radušos situāciju, ka izmaiņas normatīvajos dokumentos par pedagogu minimālās algas pieaugumu ir apstiprinātas, bet pedagogu algas pieauguma grafiks nav apstiprināts.
Politiskais spēks norāda, ka šonedēļ Ministru kabineta darba kārtībā netika iekļauts rīkojums par pedagogu algu grafiku, kā to paredz pagājušā gada 17. septembra Ministru kabineta lēmums: "Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī."
Lai īstenotu algas pieaugumu no šā gada 1. septembra, pašvaldībām ir jāreorganizē skolu tīkls, citādi ar pašlaik piešķirto finansējumu algas pieaugumu nevarēs nodrošināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
