Saeima ceturtdien, 9. februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kas ļaus "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.
Ar likuma grozījumiem noteikta Rīgas valstspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošana attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.Tādējādi Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.
"Ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra īpašo statusu un to, ka Latvijā nav citu analogu teritoriju, kuru attīstību un saglabāšanu regulētu speciālās tiesību normas, attiecībā uz Rīgas vēsturisko centru ir pieļaujams īpašs, no vispārējās plānošanas sistēmas atšķirīgs regulējums, paredzot, ka Rīgas vēsturiskajam centram izstrādājams teritorijas plānojums. Tādā veidā būtu iespējams nodrošināt tiesisko noteiktību, tai skaitā atvieglot normatīvo aktu praktisko piemērošanu un uztveramību," teikts likumprojekta anotācijā.
2021. gada 15. decembrī ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" apstiprinātais Rīgas teritorijas plānojums izstrādāts atbilstoši pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Lai novērstu tādu situāciju, ka uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju attiecināmais regulējums ir novecojis un neatbilst šā brīža prasībām, Rīgas dome 2022. gada 14. decembrī pieņēma lēmumu "Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu". Lai nodrošinātu topošā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta atbilstību likumprojektam, pašvaldības domei ir jāprecizē iepriekš minētais lēmums.
Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, – ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas izstājās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Plešs Rīgas teritoriālo plānojumu apturēja, jo tika konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm.
Savukārt Staķis iepriekš norādīja, ka ar šo lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un plānojuma apturēšanas dēļ pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.
Rīgas domes aplēses liecina, ka kopējie potenciāli zaudētie ieņēmumi Rīgas pašvaldības budžetā no teritorijas plānojuma apturēšanas un investīciju projektu neīstenošanas veido no aptuveni 240 000 eiro līdz 4 miljoniem eiro gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
