Eiropas Savienībai (ES) ir plašāk jāatver durvis Ukrainai tās tālākajā ceļā uz dalību ES, šādu nostāju pirms šajās dienās notiekošās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes Briselē pauda Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kā informēja premjera preses pārstāvji, Kariņš pirms Eiropadomes, kurā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsvēra, ka Eiropai ir nelokāmi jāatbalsta Ukraina līdz tās uzvarai karā pret Krievijas imperiālismu.
Rietumu sabiedrotie nedrīkst kavēties ar militāro atbalstu Ukrainai laikā, kad Krievija koncentrē militāro karaspēku Donbasā, piebildis Latvijas politiķis.
Kā ziņots, Kariņš šovakar un rīt piedalās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, Beļģijā, kur ES līderi lems par atbalsta turpināšanu Ukrainai, ekonomisko situāciju un migrāciju, informēja premjera birojā.
ES līderi sanāksmē lems par turpmāku atbalstu Ukrainai, kura turpina aizstāvēties pret Krievijas izvērsto militāro agresiju. ES līderi pārrunās 3. februārī notikušā 24. Eiropas Savienības un Ukrainas samita rezultātus. Tas bija pirmais samits kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā un kopš 2022. gada jūnija, kad ES piešķīra Ukrainai ES kandidātvalsts statusu.
Eiropadomē arī plānots pārrunāt ES ekonomisko politiku, kā nodrošināt ES ilgtermiņa labklājību un globālo konkurētspēju, ņemot vērā jauno ģeopolitisko realitāti. ES līderi arī spriedīs par ASV Inflācijas samazināšanas aktu, tā ietekmi uz ES ekonomiku un potenciālo ES reakciju.
ES līderi arī plāno pārrunāt kopējo ES pieeju migrācijas politikai, galveno uzmanību pievēršot ārējo robežu efektīvai kontrolei un ES sadarbībai ar trešajām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
