Sarkanā līnija veselības aprūpes budžetam bija 120 miljoni eiro, atzīmē Meņģelsone

Valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozares prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Meņģelsone atzina, ka sākotnēji pieprasītie 200 miljoni eiro netika akceptēti, un tā iemesla dēļ šobrīd dzirdam par slimnīcu problēmām saistībā ar energoresursu sadārdzinājumu un inflāciju. Savukārt absolūta sarkanā līnija bija 120 miljoni eiro.

Viņa norādīja, ka no vienas puses ir piešķirti papildu 85 miljoni eiro, no kā 30 miljoni eiro ir tieši onkoloģijai, kas ir pareizi un labi. Savukārt nākamais lielais bloks ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana bērniem, kur ir plānoti papildu pieci miljoni eiro, bet trešais lielākais ir atalgojuma jautājums, kur gadam tika prasīti 55 miljoni eiro, un deviņu mēnešu ekvivalents tam ir ieplānots.

"Mēs vienojāmies ar arodbiedrībām, ka lielākais pieaugums būs tieši zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kas ir māsu palīgi un māsas, bet ārstiem attiecīgi šis pieaugums nav tik straujš. Arī nākamajā un aiznākamajā gadā katru gadu šie 55 miljoni eiro ir ieplānoti. Tajā pašā laikā tas ir arī katras klīnikas valdes jautājums, kādā veidā tā veido atalgojuma politiku, gan lai nodrošinātu profesionāļu piesaisti, gan izlīdzinātu atalgojumu starp darbiniekiem," stāstīja Meņģelsone.

Viņa atzina, ka labi saprot ģimenes ārstus un nepieciešamību viņiem praksē nodrošināt trešo cilvēks, kurš nav mediķis, bet ļoti atvieglo prakses mediķu darbu. Īpaši tas attiecas uz lauku ģimenes ārstu praksēm, kas mēdz būt ļoti lielas. Tāpat ir ļoti daudz organizatorisko jautājumu, un, ja ģimenes ārsts izmeklē pacientu, viņš tajā pašā laikā nevar runāt pa telefonu, organizēt rindu vai skaidrot, kas tālāk jādara attiecībā uz invaliditātes vai kādiem citiem jautājumiem.

Meņģelsone skaidroja, ka finansējums trešajam darbiniekam bija tāds Covid-19 laika risinājums vakcinācijas procesa dēļ, bet tas pierādīja, cik tas ir nepieciešams. Viņa nenoliedz, ka, iespējams, tas nav vajadzīgs visām praksēm, bet laukos tas tiešām ir nepieciešams. Esošajā veselības aprūpes budžetā tas gan nav paredzēts, un netika iekļauta arī aizvietošanas nauda, lai ārsta prombūtnes laikā viņa praksi pārņemtu kāds cits. Līdz ar to, kāda kapitācijas nauda katrai ģimenes ārsta praksei ir, tāda ir, atzina ministre.

Tāpat šobrīd aktīvi notiek sarunas ar katru slimnīcu, kuras pauž bažas par nespēju nodrošināt visus pakalpojumus. Meņģelsone sacīja, ka tas ir jautājums par inflāciju, tas ir jautājums par tarifu indeksāciju, tas ir jautājums, kā slimnīcām risināt jautājumu par ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, jo par plānoto tarifu ēdināšanu trīs reizes dienā pašlaik nodrošināt nav iespējams.

Runājot par papildu finansējumu, ko lūdz piešķirt gan ģimenes ārsti, gan slimnīcas, Meņģelsone pauda, ka risinājumi tiek meklēti. Par ģimenes ārstiem joprojām tiek runāts, jo tas būtu sistēmisks uzlabojums, un arī ar slimnīcām, kas ir valsts kapitālsabiedrības, tiek runāts un meklēti risinājumi, bet pagaidām ministre nevar pateikt, kādi tie būs.

Tāpat norit sarunas arī ar tām slimnīcām, kuras ir pašvaldību kapitālsabiedrības. Meņģelsone gan piebilda, ka tas ir arī jautājums, kā to īpašnieki skatās uz saimnieciskajiem jautājumiem un problēmām, kas ir radušās.

Viennozīmīgi atalgojums ir svarīgākā sadaļa, taču tā tālāko politiku veido katras klīnikas valde un padome, un viņiem ir visas iespējas to darīt, skaidroja veselības ministre. Tajā pašā laikā, tikpat svarīga, cik atalgojums, ir arī darba vide.

"Tiekoties ar jauno ārstu asociāciju, viņi uzsvēra, ka, aizbraucot pieredzes apmaiņā ar citu valstu kolēģiem, var teikt, ka arī mēs strādājam ar tādām iekārtām un metodēm. Būtu bēdīgi, ja būtu citādāk. Visu laiku ir jāiet līdzi, kas nozīmē arī milzīgus ieguldījumus. Būtiski ir arī viss, kas ir saistīts ar resertifikācijas jautājumu, jo tas veicinās veselības aprūpes pieejamību," uzsvēra veselības ministre.