Aizbildinoties ar 'politiski motivētu vajāšanu', Krievija nesadarbojās Rimšēviča krimināllietas izmeklēšanā  (32)

Savukārt liecināt par labu Rimšēvičam uz Rīgu no Kamčatkas brīvprātīgi esot atbraukuši viņa gids Aleksandrs Altuhovs un medību-makšķerēšanas tūres rīkotājs Andrejs Čupilka, kas liecinājuši, ka atpūtas braucienā par visu uz vietas maksājis Rimšēvičs pats.

"Trasta Komercbankas" akcionāru Igoru Buimisteru, kurš nu jau ir nelaiķis, pirms tam gan liecināja, ka apmaksājis Rimšēviča braucienu. Kukuļa apmērs esot bijis 7500 eiro, izriet no apsūdzības dokumentiem.

Savukārt Rimšēviča pavadoņi no Kamčatkas savu versiju iesniedza gan rakstiski Ivaškas ciema administrācijā Kamčatkā, gan 2018. gada oktobrī mēroja ceļu uz Rīgu, lai klātienē liecinātu Latvijas Ģenerālprokuratūrā.

Liecinieki no Kamčatkas apgalvoja, ka Rimšēvičs par makšķerēšanu samaksāja pašā brauciena sākumā - pirms iekāpšanas helikopterā.

"Rimšēvičs samaksāja 3500 ASV dolārus. Es to atceros, jo tā bija pirmā reize dzīvē, ka kāds maksā pirms tūres sākuma," liecinājis Čupilka.

Savukārt Altuhovs par astoņu gadus seniem notikumiem ļoti detalizēti atcerējās, ka Rimšēvičas maksājis ar 100 ASV dolāru naudas zīmēm.

Prokurore Viorika Jirgena raidījumam atzina, ka netic tam, ko abi gidi viņai sastāstīja. Altuhovam un Čupilkam bijusi "selektīva atmiņa". Viņi ļoti sīki varēja atbildēt uz jautājumiem, kas attiecās uz Rimšēviču, bet par citām lietām - ne, atceras prokurore.

Pirms Rimšēviča gidi bija atbraukuši liecināt uz Rīgu, izmeklētāji no Latvijas lūdza Krievijai viņus abus nopratināt Kamčatkā, bet atbildi Krievija nesniedza. Tomēr Latvijas prokuratūrā Altuhovs un Čupilka pastāstīja, ka Kamčatkā tomēr ir iztaujāti.

Jirgena raidījuma pastāstījusi, ka pēc pratināšanas Rīgā viens no lieciniekiem izmetis frāzi, ka viņa liecības nesakrīt ar tām liecībām ko nodevis Kamčatkā. Kad prokurore atkārtoti lūgusi Krievijai ar šīm liecībām iepazīties, no Krievijas saņemts atteikums.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Buimisters.

Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar LB toreizējo amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.

Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.