Pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai, secinājuši ANO ziņotāji.
ANO augstākā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) tīmekļvietnē atzīmēts, ka pagājušajā gadā Latvijā pieņemti grozījumi likumos, paredzot, ka pirmsskolām un vispārējās izglītības iestādēm, tai skaitā bilingvālajām skolām un tām, kas strādā mazākumtautību valodās, jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
OHCHR tīmekļvietnē skaidrots, ka grozījumu mērķis ir līdz 2025. gada septembrim pāriet uz mācībām latviešu valodā. No šī gada 1. septembra mācības valsts valodā tiks īstenotas 1., 4. un 7. klasē, no 2024. gada 1. septembra - 2., 5. un 8. klasē, no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un 9. klasē.
ANO ziņotāji uzsver, ka grozījumi, kas būtiski ierobežo izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp ar diskriminācijas aizliegumu valodas dēļ un ANO Bērnu tiesību konvenciju.
Eksperti arī norāda, ka, neraugoties uz aicinājumiem atsaukt grozījumus līdz brīdim, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Cilvēktiesību komitejā tiks izskatītas ar šo lēmumu saistītās sūdzības, Saeima pagājušajā gadā pieņēma grozījumus bez lielām izmaiņām.
Pēc ANO ziņotāju paustā, pirms tika pieņemti likumu grozījumi, nenotika efektīva un jēgpilna minoritāšu līdzdalība, kas ir pretēji starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.
ANO eksperti uzskata, ka Latvijas varas iestādēm ir jāprecizē "skarbie" ierobežojumi izglītībai mazākumtautību valodās. Viņi norāda, ka Latvijas valdībai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un reģionālajiem instrumentiem ir pienākums aizsargāt un ievērot valsts mazākumtautību kopienu valodas tiesības bez diskriminācijas.
Kā norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte, Latvijai ANO ekspertu spriedumi nav juridiski saistoši. Tiem ir ieteikuma raksturs.
Pēc Eglītes paustā, viedokli ANO ziņotāji izsaka regulāri par situācijām cilvēktiesību jomā dažādās pasaules valstīs, kas nonāk viņu redzeslokā.
Pagājušā gada 29. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, noteikta iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Ministru kabinets deleģēts noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas. Tāpat pilnveidots regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.
Pieņemto izmaiņu autori autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
Likumā tika iekļauta koriģēta norma par pedagoģisko atbalstu krievu valodas mācīšanai. Galīgajā lasījumā Izglītības likumā pieņemts regulējums, kas novērš daļas politiķu bažas par iepriekšējās redakcijas iespējamo risku skolās turpināt mācīt krievu valodā. Noteikts, ka izglītojamajam ir tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
