Latvijas pilsoņiem nebūs obligāti līdz šā gada 1. maijam jāsaņem personas apliecība jeb ID karte, kamēr tiem būs derīga pase, šādu priekšlikumu steidzamības kārtā trešdien, 15. februārī, vienojās virzīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Iekšlietu ministrija (IeM) sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar kuriem tiktu noteikts, ka personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz šā gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, prasība par ID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēro līdz attiecīgā pase kļuvusi lietošanai nederīga.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka līdz šim pieņemtie likumi paredz personas apliecības obligātu saņemšanu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu. Šī prasība ir saglabājama.
Vienlaikus likumprojekta autori norāda uz nepieciešamību nodrošināt saprātīgu risinājumu šī mērķa sasniegšanai, ievērojot gan personu iespējas šo pienākumu īstenot, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iespējas nodrošināt šā pakalpojuma sniegšanu.
Likumprojekta autoru ieskatā, saprātīgs un administratīvu slogu mazāk radošs risinājums būtu saglabāt regulējumu par personas apliecības obligātu saņemšanu personām no 15 gadu vecuma, nenosakot īpašu gala termiņu, līdz kuram šī apliecība ir jāsaņem.
Tādējādi personām no 15 gadu vecuma būtu paredzams pienākums saņemt personas apliecību līdz ar pases lietošanas derīguma beigu iestāšanos.
Vienlaikus, ja persona vēlētos saņemt arī pasi, šādā gadījumā pase būtu izsniedzama, ja attiecīgai personai būtu izsniegta personas apliecība.
Likumprojekta autori norāda, ka šāds regulējums mazinātu administratīvo slogu un neapmierinātību iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir derīga pase un kuriem šobrīd personas apliecības saņemšana nav nepieciešama, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas izpildīt pienākumu saņemt personas apliecību līdz noteiktajam termiņam, bet to ir sarežģīti veikt PMLP ierobežotās kapacitātes dēļ.
Tas mazinātu arī pārvaldes kapacitātes problēmas, jo izlīdzinātos klientu plūsmas un personas ierastos formēt dokumentus tad, kad tuvojas katram indivīdam izsniegtā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigas, nevis kā tas ir šobrīd, kad vienlaikus lielam personu skaitam jāierodas PMLP līdz šā gada 1. maijam.
Vienlaikus tiktu saglabāts virsmērķis, saskaņā ar kuru visiem Latvijas iedzīvotājiem noteiktā laika periodā tiktu izsniegtas personas apliecības. Faktiski visi Latvijas iedzīvotāji pie šāda risinājuma varētu būt saņēmuši personas apliecības līdz šā gada 1. janvārim, jo sākot no 2021. gada 1. janvāra visiem vienlaikus ar pasi tika uzsākta personas apliecību izsniegšana.
Lai nodrošinātu pakāpenisko pāreju no pases kā obligāta personu apliecinoša dokumenta uz personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, likumprojektam būtu jāstājas spēkā līdz šā gada 1. maijam, līdz ar to piedāvātais likumprojekts būtu pieņemams steidzamības kārtībā, nosakot tā spēkā stāšanos nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Jau vēstīts, ka patlaban ir aptuveni 350 000 iedzīvotāju, kuriem ir tikai pase, vai vispār nav derīga personu apliecinoša dokumenta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
Viņa akcentēja, ka pārvalde turpina darbu, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt dokumentus. Pašlaik gan ID kartes nav aptuveni 350 tūkstošiem iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
