Vai ar 'TikTok' palīdzību Baltijā var iekļūt politikā? Latvijā var  (14)

Starp Baltijas valstu parlamenta deputātiem vispopulārākā "TikTok" ir Glorija Grevcova ("Stabilitātei!") no Latvijas. Viņas profilam ir 3,1 miljons "patīk". Tikmēr Lietuvas populārākajam deputātam "TikTok" ir 108 tūkstoši, bet igauņu – 4,2 tūkstoši "patīk".

Dienā, kad "Re:Baltica" Saeimā vēlas sastapt deputāti Gloriju Grevcovu, "TikTok" zvaigznei nav laika runāt. Melnā kleitā, spilgti rozā lakotiem nagiem, Grevcova trīsreiz kāpj tribīnē, lai izteiktos par Covid-19 ierobežojumiem, imigrāciju un valsts valodas prasībām krievu pedagogiem. Ar līdzīgām tēmām – cīņu par vienkāršās tautas un krievvalodīgo tiesībām – līdz tam plašākai sabiedrībai nezināmā Grevcova kļuva populāra arī "TikTok". Tur viņai seko 100 tūkstoši. "TikTok" viņai ir viedoklis katru dienu, taču no žurnālistiem viņa nu jau slēpjas. Arī "Re:Baltica" nav izņēmums – lai sūtot jautājumus rakstiski. Atbildes tā arī nepienāk.

Grevcovas partijas "Stabilitātei!" iekļūšana Saeimā ir piemērs, kā "TikTok" platforma pēdējos gados transformējusies. No vietnes, kur pamatā jaunieši izplatīja smieklīgus video, tā kļuvusi arī par virtuālo iespēju zemi populistiem politiķiem un sazvērestību teoriju izplatītājiem.

Latvijā "TikTok" auditorija pēdējos gados ir četrkāršojusies un to lieto katrs piektais iedzīvotājs, liecina "Kantar Emor" dati. Līdzīgs "TikTok" lietotāju skaits ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču tur to politikā pamatā izmanto liberāļi, kuru mērķauditorija ir jaunāki cilvēki, un dara to ļoti maz. Ja Grevcovas saturam "TikTok" ir trīs miljoni "patīk", tad populārākajam Lietuvas parlamenta politiķim 108 tūkstoši, bet igauņu – 4,2 tūkstoši "patīk".

Latvija no abām kaimiņvalstīm atšķiras ar vēl vienu iezīmi. Te visvairāk "TikTok" lieto arī cilvēki pusmūžā – gandrīz 20 procenti, kamēr Lietuvā un Igaunijā pat ne puse no tiem, rāda "Eurobarometer" aptauja. Joprojām populārākā platforma vēlētāju sasniegšanai Baltijā ir "Facebook".

Grevcova ir izteikti populāra krievu "TikTok" vidē un vairāki profili ar lielu sekotāju skaitu aicināja par viņu balsot arī pēdējās vēlēšanās.

Vienā no video vēl pirms vēlēšanām Grevcova, sēžot dīvānā un, ar vienu roku filmējot sevi, pauž neizpratni, kādēļ Eiropai būtu jāatsakās no Krievijas gāzes pēc tās iebrukuma Ukrainā. "Saprotiet, ko tas nozīmē mums? Jā, karš, tas ir slikti. Bet cietīsim ta' mēs. Un kā vārdā mēs cietīsim?" Citā video viņa sūta "na**j" Latvijas prezidentu un premjeru, vēl kādā cīņas spara pilna stāsta, ka viņu uz pārrunām uzaicinājis Valsts drošības dienests (VDD).

Vienā no "TikTok" video Glorija Grevcova skaidro, ka ir Latvijas pilsone un tādēļ nevajagot viņu sūtīt uz Maskavu vai pie [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina. "Tas saucas opozīcija, alternatīvs viedoklis," viņa stāsta. "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs "TikTok" sešas reizes mazāk populārs nekā Grevcova.

Ar VDD aicinājumiem ierasties sniegt paskaidrojumus populisti lepojas kā ar medaļām. Sarunu saturu VDD neatklāj, bet zināms, ka dienests izteicis brīdinājumu gan Grevcovai, gan partijas līderim Aleksejam Rosļikovam (arī "TikTok" zvaigzne, bet sešreiz mazāk populārs kā Grevcova), par intervijām Baltkrievijas un Krievijas propagandas medijiem. Paralēli tiesai par melošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, norādot nepatiesas ziņas par izglītību un darbavietu, Grevcova nesen tika arī pie kriminālprocesa saistībā ar izpausmēm "TikTok" . Pēc Okupācijas muzeja apmeklējuma viņa saviem sekotājiem stāstīja: "Apskatījām visus eksponātus un sapratām – ai, kā mūs muļķo! Ja es kādreiz domāju, ka pie mums ir propaganda, tad, izejot cauri šim muzejam, saproti, kas ir īsta propaganda."

VDD tajā saskatīja Latvijas okupācijas rupju noniecināšanu un ierosināja lietu.

Populārāko Saeimas deputātu "TikTok" top augšgalā ir arī citi "Stabilitātei!" deputāti. Par to, ka partija "TikTok" strādā mērķtiecīgi, liecina telefonu statīvi un speciāls apgaismojums, kas redzamas fonā deputātu filmētajos video partijas birojā.

Gandrīz 200 tūkstošu "patīk" savam "TikTok" kontam savācis arī Grevcovas palīgs Saeimā Kristaps Ozoliņš (arī kandidēja, bet netika ievēlēts). Savā profilā Ozoliņš pamatā izsmej Latvijas premjeru un prezidentu. Laikā, kad "Re:Baltica" vāca materiālu un lūdza cilvēkus iesūtīt "TikTok" kontus ar Kremļa naratīviem, Ozoliņš par raksta autori publicēja mīmu, ka žurnāliste aicina cilvēkus "stučīt". Tas ātri izplatījās "TikTok" pasaulē, izsaucot sašutumu. Kāds vīrietis mīmu nopublicējis interneta sūdzību vietnē, klāt pierakstot, ka "tādas kroples vajadzētu nogalināt." Valsts policija par šo ierakstu sākusi pārbaudi.

Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs skaidro, ka cilvēku aktivitāti sociālajos medijos pamatā nosaka trīs iemesli – peļņa, ietekme un popularitāte, vai pārliecība. Nereti motivācijas pārklājas. "Iedomājies, tavs vārds sasniedz 10 – 100 tūkstošus cilvēku. Tas daudziem cilvēkiem liek justies labi," stāsta Hiršs.

Tā kā "TikTok" saturu nav iespējams analizēt automatizēti (proti, redzēt, kuri konti katrā reģionā populārākie), aicinājām cilvēkus iesūtīt saites uz profiliem, kas runā par politiku un/vai izplata arī Kremļa naratīvu. Rezultātā tapa divi TOP7 ar populārākajiem kontiem latviešu un krievu valodā.

Nopelnīt "TikTok" ar politisku saturu tiešā veidā ir grūti. Lai tas notiku, tiešsaistē jāpavada vairākas stundas, kuru laikā skatītāji profila īpašniekam var nopirkt dāvaniņas. Lielāka iespēja ir nopelnīt netieši, reklamējot kādu preci. Tā rīkojas Iļja Černogorods, kurš "TikTok" pārdod gan gaisa atsvaidzinātājus auto saloniem, gan savu kursu, kā veidot saturu internetā. Viņš to var atļauties, jo Černogoroda profilam krievu valodā ir četri miljoni "patīk". Profesionāli veidotos video viņš regulāri kritizē valdību, pavairojot dezinformatoru un opozīcijas partiju radīto saturu, ko atspēkojuši faktu pārbaudītāji. Lai arī Černogorodam patīk sevi pasniegt kā veiksmīgu uzņēmēju, "Re:Baltica" tam neatrada apstiprinājumu. Viņa Latvijas firmas pēdējais gada pārskats rāda zaudējumus un 800 eiro nodokļu parādu valstij. Kādā "TikTok" video Černogorods stāsta, ka reģistrējis uzņēmumu Igaunijā, jo tur "pret jums izturas citādāk. Tajā pašā VID ar jums runā krievu valodā." "Re:Baltica" neizdevās atrast uz viņa vārda reģistrētu uzņēmumu Igaunijā. Kādēļ tā, Černogorods neatbildēja.

Līdztekus Latvijas medijos bieži aprakstītajiem profesionālajiem dezinformatoriem, "TikTok" vidē politiskos notikumus komentē un ir populāras arī mazāk zināmas personas.

Viens no viņiem ir inženieris – programmētājs Miks Gafts, kura kontam ir vairāk nekā pusmiljons "patīk". Vienā video Gafts imitē tiesnesi un lasa spriedumus valsts augstākajām amatpersonām par lēmumiem Covid-19 pandēmijas laikā. "Krišjānis Kariņš, cietumsods uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju. Egils Levits – deportācija uz Izraēlu." Citā skaidro, ka ziedotā nauda Ukrainai tiekot izmantota kara uzturēšanai. Kamēr vien būs ziedojumi, karš turpināšoties.

Tiktokeris Miks Gafts lasa paša izdomātus notiesājošus spriedumus amatpersonām par izdarīto kovida pandēmijas laikā. Viņš pats gan slikti nedzīvo, ikdienā brauc ar "Tesla" markas auto.

Gafts "Re:Baltica" "Zoom" intervijā stāsta, ka ideja par "TikTok" kontu radusies kopā ar brāli, uzņēmēju, ejot cauri Vecrīgai. Abi arī domājot un filmējot saturu. Konta izveides pamatā bijusi vēlme sabiedrībai skaidrot notiekošo ar humoru, taču uztaisīt populāru video neesot viegli. "Lai iegūtu sajūtu un interesi, jābūt kādai provokācijai. Ja stāstīsi lietas kā "Panorāmā", diez vai tevi kāds tur klausīsies," "Re:Baltica" skaidro Gafts.

"Tā kopumā ir problēma ar sociālajiem tīkliem, jo stāsts – viss ir kārtībā – neizplatīsies. Tas ir garlaicīgs stāsts. Stāsts, ka viss ir briesmīgi, ir emocionāls. Tam būs klikšķi," skaidro dezinformācijas pētnieks Hiršs.

To uzskatāmi rāda arī Gafta "TikTok" saturs. Video, kurā Gafts demonstrē savu "Teslu", izpelnījies 250 "patīk", kamēr video ar spriedumu premjeram "patīk" nospieduši gandrīz 19 tūkstoši.

Lai arī savā "TikTok" kontā Gafts pamatā uzskaita slikto Latvijā, pats par dzīves kvalitāti nesūdzoties: "Nē, nē, es dzīvoju labi."

Oriģinālu saturu "TikTok" cenšas veidot arī Svetlana Šimane, kura savā Instagram reklamē manikīra pakalpojumus. Viņas "TikTok" profilā ir mikslis – prieks par pašas izaudzētajiem arbūziem, politiķu lamāšana par lielo algu pielikumu un pa kādam Kremļa propagandas video. Vienā no tādiem Krievijas armijas pārstāvis ziņo, ka Kijiva plānojot provokāciju – izmantošot atomieročus, bet vainošot Krieviju. Šimanei nepatīk nekas, ko dara Latvijas valdība. Arī veids, kā tiek kompensēti apkures rēķini. "Kurš [par to] maksā? Kurš maksā? Kā gribējāt, tā pacēlāt," viņa spriež kādā "TikTok" video.

Šimanes profila saturam saspiesti gandrīz miljons "patīk". Sazvanīta viņa ir noraidoša. "TikTok" profilā esot humoristisks saturs un viņa to drīzumā plānojot būtiski mainīt. Nākamajā dienā "TikTok" publicētajā video viņa saka ko citu: "B**d, šitie žurnālisti, kas viņi tādi ir? Kas tie par cilvēkiem, kas lien mūsu profilos?"

Var noprast – Šimane satraukusies, ka "Re:Baltica" varētu slēgt viņas profilu. Tas nav tiesa, jo noņemt saturu vai slēgt kontu var tikai pati platforma. Pēc pašu tiktokeru publiski paustā, tas notiek regulāri. Tiktokeri to parasti pasniedz kā cīņu ar slikto valdību, kas cenzējot oponentus, bet arī tas ir mīts. Saskaņā ar "TikTok" preses pārstāvja Pjotra Žacko rakstisko atbildi "Re:Baltica", platforma dzēš video, kas neatbilst tās satura politikai. To var noņemt arī gadījumos, ja lūdz attiecīgās valsts iestādes, bet Latvijas gadījumā tā nav noticis. No Baltijas valstīm divos gadījumos pēc iestāžu lūguma saturs dzēsts Igaunijā.

Paši tiktokeri intervijās "Re:Baltica" norāda, ka ar humoru cenšoties parādīt nebūšanas Latvijā. Taču brīžiem rodas iespaids, ka jokošanās tiek izmantota kā atruna, lai pasargātu sevi no iespējama kriminālprocesa par naida runu vai Krievijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošanu.

Valsts drošības dienesta (VDD) vizīti bija piedzīvojis viens no "Re:Baltica" uzrunātajiem tiktokeriem. Konstantīns Rudakovs ir jūrnieks, 2021.gadā Īrijā notiesāts par cigarešu kontrabandu. "TikTok" viņš, kā pats uzskata, skaidro dažādus mītus. Piemēram, kādēļ Latvija kā neatkarīga valsts neeksistē vai ka "Ukrainā šobrīd karo Eiropas algotņi un tie, kas man teiks, ka tas tā nav, lai iet na**." (citāts no video – aut.)

Kad VDD Rudakovam piezvanīja pirmoreiz, bijis reisā. Nākamreiz – mājās. "Nokāpu lejā [pagalmā]. Tur bija divi vīrieši, pieklājīgi, uzdeva visus tos pašus jautājumus, ko jūs tagad. Kāpēc to daru un kāda ir mana motivācija," stāsta Rudakovs. Uz jautājumu, vai piedzīvotais licis viņam piesardzīgāk apdomāt, ko saka "TikTok", Rudakovs atbild, ka to darot vienmēr. "Es uzaugu rajonā, kur vienmēr vajadzēja atbildēt par bazaru."

VDD "Re:Baltica" rakstiskā atbildē min, ka ik dienu sociālajos medijos novērojot simtiem izteikumu, "kuros pausts atbalsts agresorvalstij Krievijai." Kriminālprocesa ierosināšanai vērtē personas "motivāciju, aktivitāšu sistemātiskumu, apjomu un radīto kaitējumu." Līdz janvāram vidum par izteikumiem "TikTok" vidē VDD sācis septiņus.

"Man ir humoristisks saturs, es jokojos, jautrojos," balss ziņā "Facebook" "Re:Baltica" skaidro sieviete, kura "TikTok" pasaulē zināma ar profilu "Psihā Oļa". Viņa publicējusi vairākus video, kuros, fonā skanot patriotiskai melodijai, tiek rādīti Krievijas simboli, prezidents, armija, sprausti ordeņi karavīriem. Citā video redzami daudzu cilvēku "TikTok" profili ar Krievijas karogu un parakstu: "Eiropa un visa pasaule piecēlusies. Mēs esam pret ieroču piegādi Ukrainai." Psihās Oļas profilam ir miljons "patīk".

Internetā atrodams, ka "Psihā Oļa" piedalījās protestos pret Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Piemineklis latviešiem simbolizēja okupāciju, bet daļai krieviski runājošo – Krievijas uzvaru Otrajā Pasaules karā.

Ar ko Oļa nodarbojas ikdienā un vai tas ir viņas īstais vārds nav zināms, jo no plašākas intervijas ar "Re:Baltica" viņa atteicās. Neuzticoties medijiem un baidoties zaudēt darbu.

"Mums uzspļāva. Mūs pazemoja. Mums kārtējo reizi parādīja, ka esam šeit otrā šķira," pēc krievu kopienā sašutumu izraisījušās ziedu aizstumšanas ar traktoru no Uzvaras pieminekļa automašīnā filmētā video secina bijusī LTV krievu redakcijas līdzstrādniece Jevgēņija Šafraneka. "TikTok" profilā viņa pauž neizpratni, kādēļ Latvija palīdzēs ar rehabilitāciju karā cietušajiem Ukrainas karavīriem, kamēr "manas labākās draudzenes bērns ar invaliditāti trīs gadus gaida rehabilitāciju. Trīs s**a gadus!" Citā video, norāda, ka Navaļniju Krievijā soda "ne kā opozīcijas žurnālistu, bet par finanšu mahinācijām. Kas Latvijā vispār nebūtu iespējams. Tāda Navaļnija pastāvēšana vispār nebūtu iespējama. Aizvērtu ļoti ātri."

Kad viņai piezvana "Re:Baltica", Šafraneka ir atsaucīga un kategoriski noliedz, ka aizstāvētu Kremļa politiku: "Nav pareizi domāt, ka visi, kas aizstāvēja pieminekli, uzreiz ir kremlini." Viņa stāsta, ka ir dzimusi Latvijā un jūtas aizvainota, ka vēl kara sākumā augstas amatpersonas norādīja, ka "mūsējie krievi nav Krievijas krievi, bet pēc tam, bāc, mainām retoriku." "TikTok" video veidojot, lai informētu cilvēkus par valstī notiekošo.

Par izteikumiem "TikTok", jūrnieku Konstantīnu Rudakovu vienreiz apmeklējuši VDD darbinieki, lai noskaidrotu viņa motivāciju. Savukārt žurnāliste Jevgēņija Šafraneka skaidro, ka nepareizi visus, kas bija pret Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, uzskatīt par "kremliniem".

Dezinformācijas pētnieks Hiršs norāda, ka problēma nav kritikā, bet faktā, ka informācija ir vienpusēja un nav objektīva: "Latvijai – kā jebkurai valstij – ir plusi un mīnusi. Latvija nav melnbalta." Masveidā redzot viedokļus, ka viss ir tikai slikti, sabiedrība šķeļas, rodas neuzticēšanās valsts iestādēm un arī tas rada lielāku atvērtību Kremļa propagandai.

Lai arī gandrīz katrā analizētajā "TikTok" profilā bija atrodami Kremļa sagudroti stāsti, profilu autori noliedz, ka izplatītu tās propagandu. Bez tam Latvijā galvenie Kremļa propagandas kanāli esot bloķēti. Hiršs skaidro, ka arguments neiztur kritiku, jo propaganda tiek apzināti izplatīta arī sociālajos medijos.

Vai tas nozīmē, ka visi, kas to izplata ir Kremļa ietekmes aģenti? Nē. "Bet Kremļa propaganda ir lielisks saturs influenceriem – sensacionāla, emocionāla, šokējoša. Tā aiziet labi sociālajos tīklos, jo Kremlis ir domājis, kā pārdot šos stāstus."