Ārlietu komisija atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas karam pret Ukrainu

Ņemot vērā, ka 24. februārī apritēs gads kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai, komisija sēdē pieņēma paziņojumu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.

Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievijai nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem.

Komisija mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru.

Krievijas agresija pret Ukrainu neapstrīdami ir klajš ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai jāreaģē, lai pasargātu globālo drošību un vispāratzītos noteikumos balstītu starptautisko kārtību, uzsver komisija.

Deputāti paziņojumā aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus īstenot visaptverošu starptautisku Krievijas izolāciju, arī attiecībā uz dalību ANO Drošības padomē. Tāpat komisija aicina nodrošināt pilnu atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un smagajiem noziegumiem, kuri skar visu starptautisko sabiedrību un kurus Krievija, tās kontrolētie veidojumi un sabiedrotie ir pastrādājuši agresijas karā pret Ukrainu, tai skaitā izveidot ad hoc starptautisko tribunālu šo noziegumu izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.

Komisija uzskata Krieviju par šobrīd vislielāko apdraudējumu mieram un starptautiskajām tiesībām gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tāpat paziņojumā pausts, ka Krievijai sniegtais atbalsts un ieroču nodrošināšana agresijas kara īstenošanai Ukrainā un Ukrainas pilsoņu nogalināšanai ir pamats atzīt Baltkrieviju un Irānu līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos, smagos starptautiska mēroga noziegumos un terora aktos, ko Krievija vērš pret Ukrainu.

Parlamentārieši iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu tās dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem.

Paziņojumā deputāti atkārtoti uzsver savu nesatricināmo lēmumu neatzīt Ukrainas teritoriju, tostarp Krimas pussalas, aneksiju, kā arī savu nemainīgi stingro atbalstu dziļākai Ukrainas integrācijai eiroatlantiskajā telpā.

Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Komisija godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus - tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) atzina, ka, ja vēlamies nodrošināt Ukrainas uzvaru un Krievijas stratēģisko sakāvi, vilcināties vai atlikt militārās tehnikas un munīcijas piegādes vairs nedrīkst, jo katra vilcināšanās, katra aizkavētā ieroču vai munīcijas krava paildzina karu un praktiski nozīmē vairāk civiliedzīvotāju upuru, vairāk iznīcības un ciešanu.

"Tikai sakauta, demilitarizēta Krievija un pilnībā atbrīvota Ukraina - suverēna un nedalāma tās starptautiski atzītajās robežās - var mūs virzīt uz ilgtermiņa stabilitāti un ilgstošu mieru," uzsvēra Kols.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisija pērn aprīlī pieņēma paziņojumu, kurā uzsvērts, ka Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu.