Saeima ceturtdien, 16. februārī, nolēma nodot izvērtēšanai Pieprasījumu komisijai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas aicinājumu zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS) nekavējoši rīkoties piena nozares glābšanai.
Iesniegumā ZZS akcentē, ka Latvijas piena ražotāji paziņojuši par gatavību īstenot plašus protestus, ja martā piena cena pietuvosies kritiskam līmenim – 25 eiro centi par litru (patlaban piena iepirkuma cena nokritusi līdz 30 eiro centiem par litru).
ZZS atsaucas uz Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijā pausto, ka zemnieki ir gatavi īstenot nopietnus pasākumus, lai krīzē nonākusī piena nozare un tās prasības valdībā tiktu sadzirdētas - boikotēt veikalus, izliet piena cisternas pie valdības nama u.c.
"Lauksaimnieki izrādījuši izpratni, ka krīze piena nozarē nav Latvijas valdības lēmumu izraisīta, vienlaikus lūdzot izpildvaras atbalstu krīzes pārvarēšanai, lai saglabātu ganāmpulkus. Nesaņemot palīdzību, var nākties likvidēt ganāmpulkus, kas nopietni apdraudētu piena nozares pastāvēšanu nākotnē, jo ganāmpulku atjaunošana prasītu salīdzinoši lielākus ieguldījumus. Lēsts, ka piena nozares glābšanai būtu nepieciešami līdz 16 miljoniem eiro mēnesī," pauž ZZS.
Politiskā spēka deputāti ar iesniegumu ministram vēlējās noskaidrot, vai Zemkopības ministrijai ir konkrēts rīcības plāns, kā valsts varētu atbalstīt piena nozari, tai skaitā izmaksāt kādas kompensācijas vai subsīdijas, lai nozare krīzi pārlaistu. Vienlaikus tiek prasīts skaidrot plānoto valdības rīcību, risinot krīzi piena nozarē.
Tāpat ZZS aicināja zemkopības ministru informēt par nostāju attiecībā uz piena ražošanas nozares nākotnes perspektīvām.
Latvijā ir vairāk nekā 10 000 pienu ražojošu saimniecību.
Šmits intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" ceturtdien atzina, ka mazumtirgotāju uzcenojums piena produktiem ir ļoti liels.
Kā vienu no risinājumiem viņš saskata tirgotāju diversificēšanu, ko savukārt varot panākt ar lielo tirdzniecības centru darbalaika ierobežošanu.
Viņš stāstīja, ka šī gada budžetā paredzēts par 11 miljoniem eiro lielāks subsīdiju apjoms lauksaimniecībai. Kopumā tie ir 59 miljoni eiro.
"Tas, ko mēs varam izdarīt ātri Latvijā, negaidot kādus Eiropas Komisijas lēmumus, ir papildu finansējumu novirzīt tai nozarei, kas šogad ir visvairāk riskā. Tā, protams, ir piena lopkopība," sacīja Šmits.
Vienlaikus viņš norādīja uz neskaidrību par to, cik ilgs būs cenu kritums piena ražošanas nozarē: "Ja tā ir mēneša parādība, tā tiks pārdzīvota. Ja šī krīze ieilgs, mums, protams, jārūpējas, lai mums ir pietiekami piena resursu mūsu pārstrādē un attiecīgi piena eksportam. Un tad būs ārkārtas lēmumi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
