Pašvaldība atsauks prasību par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu  (1)

Ņemot vērā, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) atcēla iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, strīds līdz ar to esot izšķirts un neesot vajadzības tērēt naudu tiesas procesam, iepriekš norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Jau ziņots, ka stājušies spēkā Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas teritorijas plānojuma "atbloķēšanu".

Jaunais Rīgas teritorijas plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs, tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā būtu divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas bija pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk nekā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt pauda aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Paralēli ST ierosināja lietu, kurā Rīgas dome apstrīdēja Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu.

Rīgas dome informēja, ka teritorijas plānojuma apturēšanas dēļ pērn netika sākta vismaz deviņu jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība. Tāpat Pleša lēmums skāris zāļu ražotāja "Grindeks" jauno rūpnīcu, lai gan "Grindeks" pēc tam izvēlējies iet lokālplānojuma izstrādes ceļu.

Domes sēdē opozīcijas deputāts Juris Radzevičs (GKR) mēģināja noskaidrot, ja Rīgas dome atsauks prasību ST, vai uzņēmējiem un privātpersonām būs iespēja prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies dēļ apturētā plāna un apturētajiem attīstības projektiem.

Viņam tika paskaidrots, ka netiek atcelta iespēja jebkurai personai vērsties pret ministriju par tās lēmuma radīto ietekmi.

Deputātiem tika skaidrots, ka līdz šim pašvaldībai vēršanās ST, apstrīdot attīstības plāna apturēšanu, esot izmaksājusi 13 000 eiro. Par šo summu notikušas konsultācijas ar advokātiem un sagatavots pieteikums ST.

Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (JV) atgādināja, ka Rīgas teritorijas plānojums tika pieņemts pirms gada. Šajā laikā esot bijis iespējams redzēt, kā "melnie spēki" sāka uzvarēt. Viņa kā optimiste līdz pēdējam brīdim neesot ticējusi, ka plāns tiks apturēts. Tomēr tas noticis.

Šī situācija parādījusi, kā korupcija bremzē pilsētas un Latvijas attīstību un tā esot noticis pēdējos 30 gadus, teica Andersone.

Komitejas vadītāja pateicās gan politiķiem, gan ierēdņiem, kuri ieguldīja pūles, lai plānu atbloķētu un tas atkal būtu spēkā.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola atgādināja, ka plānojuma apturēšana pašvaldībai neļāva pieņemt lēmumus par azartspēļu zāļu slēgšanu. Viņa piebilda, ka tagad pašvaldībai būs iespēja pakāpeniski sagatavot šādus lēmumus un samazināt azartspēļu zāļu skaitu Rīgā. Ozola pauda cerību, ka to izdosies paveikt šī domes sasaukuma laikā.