'Lai dzemdē bērnus!' – sievietēm militārais dienests nebūs obligāts  (13)

Likumprojekta izskatīšanas sākumā deputāti izvērsa debates par jaunā regulējuma mērķi, proti, "nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības".

Deputāte Viktorija Pleškāne (S!) pauda pārliecību, ka likumprojekts ir aktuāls un nepieciešams, bet tam jāparedz brīvprātīga, nevis obligāta iesaiste.

"Likuma mērķis ir labs un atbalstāms, bet kā to sasniegt, ir ļoti labi jāpadomā. Vai tiešām aktīvajam dienestam jāpakļaujas obligātā kārtā. Uzskatu, ka, ļaujot pilsoņiem iesaistīties labprātīgi, sasniegsim labāku rezultātu," pauda Pleškāne.

Arī opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, jo valsts aizsardzība ir jāstiprina. Tajā pašā laikā politiķis norādīja, ka jautājums ir par formu, kā tas tiek nodrošināts. Runājot par obligātu iesaukumu dienestā, Šlesers sacīja, ka cilvēkiem patlaban trūkst informācijas par to, kuram būs jādodas dienēt – pilnīgi visiem vai dažiem.

Deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) atzina, ka viņam kā gados jaunam parlamentārietim ir interesanti klausīties apgalvojumos, ka ar likumprojektu tiek pārkāptas jauniešu tiesības. "Jauniešiem nav tikai tiesības, bet arī pienākums. Un vien no pienākumiem ir pret valsti," uzsvēra Daugavietis.

Savukārt deputāts Aleksejs Rosļikovs (S!) mudināja likumprojektu nodēvēt par mobilizācijas likumu.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda pārliecību, ka likumprojekts paredz nepareizu veidu, kā "aizbāzt tukšās vietas" armijā. Vņš mudināja stiprināt ekonomiku un attīstīt profesionālo militāro dienestu un zemessardzi.

Parlamentārietis Igors Rajevs uzsvēra, ka likums ir labākais risinājums valsts drošībai, tāpēc ar tā virzību nedrīkst kavēties. "Aicinu no sirds runāt par likumu un šoreiz atstājam politiskās emocijas ārpus disksuijas," mudināja Rajevs.

Deputāts Andris Sprūds (P) uzrunā kolēģiem uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir visaptveroša valsts aizsardzība, proti, visaptveroša nozīmē - valsti aizstāv visi.

"Šis ir nozīmīgs likums. Tas faktiski ir līgums ar sabiedrību, un tas nozīmē, ka likums attiecas uz visu sabiedrību. Ir jānodrošina visas sabiedrības iesaiste neatkarīgi no dzimuma. Dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir svarīgs visaptverošas valsts aizsardzības priekšnoteikums," pauda Sprūds.

"Progresīvie" rosināja likuma panta daļu par dienestā iesaucamajiem izteikt, ka "visiem pilsoņiem šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda valsts aizsardzības dienests". Tomēr ar pārliecinošu Saeimas vairākumu tas tika noraidīts, rezultātā likumprojektā tika saglabāts formulējums, ka "valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas".

Pirms balsojuma deputātu vidū izvērsās asas diskusijas. Tribīnē savu piedāvāto likuma panta redakciju aizstāvēja "Progresīvo" frakcijas deputāti, mudinot nodrošināt dzimumu vienlīdzību. Deputāte Leila Rasima (P) uzsvēra, ka karš nešķiro pēc dzimuma, jo tas skar pilnīgi visus. Viņa informēja, ka Dānijā diskutē par sieviešu iesaukšanu dienestā, to pašu apsver Somija, bet Zviedrijā un Norvēģijā šis princips jau ir ieviests.

"Mums ir jābūt par dzimumu vienlīdzību visās dzīves jomās. Man nepatīk uzstādījums – iesaukt tikai vīriešus, jo tas nestiprina dzimumu vienlīdzību. Tas atkal ieliek sievietes un vīriešus savās kastītēs, kur vieni ir valsts un savu līdzcilvēku aizstāvji, bet otri jeb otras tādas nav. Ja neiesaucam sievietes dienestā, tad būtu vismaz jānodrošina aizsardzības kurss sievietēm, jo arī sievietes ir pelnījušas apgūt pašaizsardzību un izdzīvošanas pamatus," uzsvēra Rasima.

Savukārt deputāte Antoņina Ņenaševa (P) norādīja uz dzimumu pamatdiskrimināciju, proti, ka paredzot iespēju sievietēm dienestā iesaistīties brīvprātīgi šāds princips netiek attiecināts uz vīriešiem, kuriem nav izvēles brīvības.

"Ja sākotnēji jau pasakām, ka tikai vīrieši ir obligāti iesaucami, tad tajā pašā laikā sūtām signālu, ka sievietes nav spējīgas piedalīties pilnvērtīgi. Viena pazīme, ka cilvēks ir vīrietis, diemžēl arī nenozīmē, ka viņš obligāti ir spējīgs piedalīties pilnvērtīgi valsts aizsardzības dienestā," uzsvēra deputāte.

Uzrunā Ņenaševa arī pauda, ka, izveidojot modernu valsts aizsardzības dienestu, tajā ar laiku gribēs iesaistīties arī viņas meitas, stiprinot gan savas aizsardzības prasmes, gan arī stiprinot visas valsts aizsardzības spējas.

Debašu laikā deputāts Jānis Dombrava (NA) sacīja, ka jau šobrīd "visi divi dzimumi" ir tiesīgi iesaistīties Nacionālajos bruņotajos spēkos brīvprātīgi. "Latvija ir viena no līdervalstīm, nodrošinot abu dzimumu līdztiesību," secināja politiķis.

Savukārt deputāts Česlavs Batņa (AS) ar vārdiem "godājamie vīrieši un cienījamās, mīļās dāmas", pauda gandarījumu, ka likumprojekta izstrādē "spēcīgi, vīrišķīgi vīrieši nodefinēja savas spējas un nodefinēja dāmu spējas".

""Progresīvo" atbalstītāji un arī dāmas, jūs mierīgi labprātīgi varat iet un dienēt, bet nelieciet mūsu dāmām, kas stāv aiz mūsu vīriešu pleciem, obligāti to darīt. Ticiet man, ka tajā momentā, kad sāksies kādas ķibeles, es noteikti būšu pret to, lai mana meita un sieva iet karā. Es viņas aizstāvēšu," pauda Batņa, piebilstot, ka "mēs savas dāmas aizstāvēsim, un viņas mums stāvēs aizmugurē, nevis priekšā".

Ņenaševa Batņa teiktajā saskatīja klasisku dzimuma diskrimināciju, jo deputāts uzskata, ka katrai sievietei obligāti vajag stipru vīrieti priekšā, aiz kura muguras paslēpties. Tāpat viņa piebilda, ka Batņa ar savu nostāju izlemj meitas vietā – iet vai neiet dienestā.

Savukārt deputāte Linda Matisone (AS) uzsvēra, ka viņa nejūtas diskriminēta situācijā, ja viņai nebūs obligāti jādien armijā. "Man ir dēls, man ir divas meitas, un katram no viņiem ir sava misija dzīvē. Man dēls šobrīd ir Zemessardzē, viņš arī dienēs armijā un aizstāvēs savu ģimeni, savu sievu un bērnus. Manas meitas ir sievietes, būs sievietes. Viņas stāvēs aiz stipriem vīriešiem tieši tāpat kā es. Es nejūtos diskriminēta par to, es esmu pateicīga par to," uzsvēra Matisone.

Deputāte Viktorija Pleškāne aicināja padomāt par nākotni, jo, dodot "brīvību" abiem dzimumiem, kas notiks ar viņu bērniem. "Tad jau dodam priekšroku bērnudārziem," secināja deputāte.

Savukārt Šlesers uzsvēra, ka viņš ciena visas sievietes un, ja kāda grib doties dienēt, lai to dara. Tajā pašā laikā politiķis pievienojās Pleškānes bažām par to, kurš abu vecāku dienēšanas laikā audzinās bērnus. "Ļausim tām, kas grib, iet dienēt. Bet nevajag piespiest visas sievietes sākt gatavoties šai misijai. Lai dzemdē bērnus," uzsvēra Šlesers.