Saeima virza tālāk 'uzlaboto' ideju par valsts aizsardzības dienestu

Lai ieviestu valsts aizsardzības dienestu, Saeimai ar to saistītie likumprojekti vēl jāpieņem trešajā lasījumā. Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 77 deputāti, bet "pret" balsoja 11 deputāti – no partijas "Stabilitātei!" un Edmunds Zivtiņš (LPV).

13. Saeima pērn 29. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi. 2022. gada oktobrī, pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ieteikuma, 13. Saeima no 20. oktobra sēdes izslēdza Valsts aizsardzības dienesta un to pavadošo likumprojektu izskatīšanu, jo regulējumā tika konstatēta virkne nepilnību.

Sēdes sākumā par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) informēja, ka jaunais regulējums tika skatīts sešās komisijas sēdēs, kopumā saņemot 49 priekšlikumus.

"Aizsardzības ministrija ir ņēmusi vērā iesaistīto institūciju iebildumus un viedokļus, tā ir ieklausieties Saeimas Juridiskā biroja atzinumā, rezultātā sagatavojot būtībā jaunu likumprojektu. Komisija jau ir iezīmējusi jomas, ko vēlētos precizēt uz trešo lasījumu, taču patlaban piedāvājam dzīvotspējīgu regulējuma modeli, ko redzam kā nozīmīgu papildinājumu aizsardzības spēju stiprināšanā," uzsvēra Bergmanis.

Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

Regulējums nosaka, ka valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kas ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu. Valsts aizsardzības militāro dienestu pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats šā dienesta atlikšanai.

Vienlaikus valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi varēs pieteikties arī vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Likumprojekts nosaka veidu, kādā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu. Pirmkārt, 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Otrkārt, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Treškārt. piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu.

Likumprojekts paredz, ka aizsardzības ministrs izdos pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Iesaucamo skaits tiks noteikts, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā tiks iekļauti pilsoņi, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi. Pilsoņiem, kuri pieteikušies dienestam brīvprātīgi, varēs piedāvāt izvēlēties valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidu.

Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiks, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz to iesaucamo skaitu, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Ja iesaukumam tiek pakļauti visi attiecīgajā gadā dienestam pakļautie pilsoņi, tad minētā atlase netiks rīkota.

Likumprojekts paredz, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS izvērtēs un noteiks iesaucamā atbilstību valsts aizsardzības dienestam. Plānots, ka Ministru kabinets būs tas, kas noteiks iesaucamā veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību. Tāpat valdība noteiks kārtību, kādā veicama iesaucamā profesionāli psiholoģiskā testēšana un kā jāizvērtē viņa atbilstība valsts aizsardzības dienestam.

Ministru kabinetam arī būs jāizstrādā kārtība un termiņi, kādos varēs veikt atkārtotu veselības stāvokļa izvērtēšanu un noteikt atbilstību valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienesta veidam pārejošu veselības traucējumu dēļ.

Likumprojektā arī minēti pilsoņi, kuri nebūs pakļauti valsts aizsardzības dienestam, piemēram, ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli, ja pilsoņa apgādībā ir bērns, ja pilsonis rūpējas par savu laulāto vai bērniem, iesaukums neattieksies uz Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventiem, kā arī pilsoņiem, kuri profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējuši ne mazāk kā 11 mēnešus. Likumprojekts arī paredz, ka dienestā neiesauks par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu sodītus pilsoņus.

Likumprojekts nosaka, ka karavīram būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Savukārt tiem, kas dienestā būs ieteikušies brīvprātīgi, varēs saņemt kompensāciju paaugstinātā apmērā. To apmēru vēl noteiks Ministru kabinets un kompensācija nebūs pakļauta parādu piedziņai.

Regulējums arī paredz, ka valsts aizsardzības militārā dienesta tiešās izpildes laikā karavīrs tiks nodrošināts ar telpu dzīvošanai kazarmā. Tāpat, pildot dienesta pienākumus lauka apstākļos, valsts aizsardzības dienesta karavīram pēc iespējas tiks nodrošināta telts.

Likumprojekta pārējas noteikumi paredz, ka pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā tiks īstenots 2023. gada 1. jūlijā, iesaucot vīriešus, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Iesaukums dienestā sākotnēji būs brīvprātīgs – līdz brīdim, kad stāsies spēkā valsts aizsardzības civilā dienesta likums. Ministru kabinetam šis likumprojekts jāiesniedz Saeimā līdz šā gada 1. jūnijam.

Pārejas noteikumi arī paredz, ka līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.