Saeima ceturtdien, 16. februārī, vienbalsīgi lēma atļaut opozīcijas deputāta Aināra Šlesera (LPV) izdošanu krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai.
Rīgas apgabaltiesa vērsās Saeimā ar iesniegumu, prasot atļauju Šlesera tiesāšanai tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā.
Šlesers iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem uzsvēra, ka viņš ir ieinteresēts, lai tiesvedība par šiem 14 gadus senajiem notikumiem notiktu un tiesa pēc iesējas ātrāk nonāktu līdz spriedumam.
Viņš atgādināja, ka laikā, kad viņam uzrādīja apsūdzību, Šlesers bijis pārsteigts, viņš bijis pārliecināts, ka šajā lietā "nav kaut kas tīrs". Pirmajā instancē Šlesers tika attaisnots.
"Man nav pamata pārmest tiesai, jo tā dara savu darbu, bet lieta ir dīvaina, izejot no tā, ka apsūdzība ir uzrādīta par notikumiem, pie kuriem neesmu stāvējis klāt," stāstīja politiķis,
Šlesers atgādināja, ka 2009. gada martā krita Ivara Godmaņa valdība, kurā viņš pildīja satiksmes ministra pienākumus, bet drīz pēc tam pie varas nāca Valda Dombrovska valdība, kas slēgusi līgumu par ciparu televīzijas ieviešanu.
"Tiesāt mani par Dombrovska valdības laikā noslēgtiem līgumiem man šķiet nepatiesi no pirmās dienas," pauda Šlesers.
2021. gada jūlijā Rīgas apgabaltiesa attaisnoja visus 15 pirmajā krimināllietā par digitālās televīzijas ieviešanu apsūdzētos, portāls "Delfi" noskaidroja tiesā. Spriedumu varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Kasācijas protestu 2022. gada janvārī iesniedza prokuratūra.
Savukārt 2022. gada 3. maijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors iesniedza apelācijas protestu par Ekonomisko lietu tiesas (ELT) 2022. gada 31. janvāra attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas lietā.
ELT nolēma atzīt par nevainīgiem Šleseru, Andri Šķēli, Tomu Ābeli, Tomu Meisīti, Jāni Ligeru, Juri Gulbi, Nilu Freivaldu, Lauri Dripi un Gintaru Kavaci nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā. Šī likuma daļa paredz sodu par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā.
Tāpat tiesa nolēma Šķēli atzīt par nevainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā. Šī daļa paredz atbilsību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā vai organizētā grupā.
Tika izbeigts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu noteikšanu SIA "SIA Hannu Digital".
Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais "Tet" valdes priekšsēdētājs Gulbis, bijušais SM valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.
Apsūdzēts ir arī "Lattelecom" ("Tet") tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis.
Protests par spriedumu tika iesniegts, jo prokurors konstatēja, ka tiesa spriedumā nepareizi piemērojusi Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, kā arī pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma. Tiesa nav vērtējusi valsts apsūdzības pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā un nav arī motivēti tos noraidījusi, uzsvēra Ģenerālprokuratūrā.
Nevērtējot pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā, tiesa nav izpratusi apsūdzēto realizētās noziedzīgās shēmas būtību. Vienlaikus tā netieši atzinusi par leģitīmu, ka konkurss par zemes ciparu televīzijas apraides nodrošinātāju slēpti tika rīkots viena komersanta interesēs.
"Apsūdzībās norādītās apsūdzēto darbības un iesniegtos pierādījumus tiesa vērtējusi izolēti un fragmentāri, nevērtējot tos kopumā un savstarpējā saistībā. Tiesa arī nepamatoti apšaubījusi lietā veiktās ekspertu komisijas ekspertīzes atzinumu par noslēgtajiem darījumiem un tajos ietverto saistību pamatotību, kā arī nekritiski vērtējusi pašu apsūdzēto un atsevišķu liecinieku liecības, piešķirot tām lielāku ticamību, nekā citiem pierādījumiem," bija rakstīts Ģenerālprokuratūras preses paziņojumā.
Attiecīgi, prokurora ieskatā, tiesa nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, to skaitā, ka apsūdzētie nav rīkojušies organizēti, ar nodomu prettiesiski iesaistīt projektā un līgumattiecībās SIA "SIA Hannu Digital", ka minētā SIA projektā tikusi iesaistīta pamatoti, ka apsūdzētie nav pielietojuši viltu un ļaunprātīgi izmantojuši SIA "Tet" pārvaldes institūciju pārstāvju uzticēšanos, kā arī ar apsūdzēto darbībām nav nodarīti zaudējumi.
Valsts apsūdzības ieskatā, ELT spriedums ir atceļams un, izskatot lietu apelācijas instances tiesā, lietā taisāms jauns notiesājošs spriedums.
Krimināllikuma 177. panta trešā daļa kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Savukārt šī paša likuma 195. panta trešā daļa paredz sankciju – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
