'Nevienas reformas' un 'stagnācija' – opozīcija kritizē 2023. gada budžetu  (3)

Saeima piektdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā skatīja 2023. gada budžetu un ar to saistītos likumprojektus. 2023. gadā valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12 721 099 842 eiro apmērā, bet izdevumi – 14 672 520 291 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022. gada budžeta plānu, šogad paredzēts ieņēmumu palielinājums par 2,025 miljardiem eiro, kā arī izdevumu palielinājums par 2,233 miljardiem eiro.

Valdība 2023. gada budžetā ir noteikusi piecus prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Uzrunājot parlamentāriešus, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka viņš neteiktu taisnību, ja apgalvotu, ka 2023. gada budžets ir ideāls, tomēr tas ir līdzsvarots, ņemot vērā sabiedrības daudzās vajadzības.

Saeimas sēdē opozīcijas deputāti pauda kritiku par valdības izstrādāto šā gada budžetu.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka 2023. gada budžets neietver nevienu reformu, bet gan tas ir stagnācijas budžets, jo Igaunijas un Lietuvas valdības atļaujas tērēt vairāk.

"Mūsu izaugsmes dati rāda, ka pie šādas nemainīgas politikas, kurā balstās arī šis budžets, nedod nekādu perspektīvu panākt tuvākos kaimiņus. Ir jārīkojas izlēmīgi, ātri un pietiekoši ambiciozi, nevis jāattaisno neizdarība ar tehnisko budžetu. Darbs ir vai nu izdarīts, vai nav izdarīts, un šoreiz valdība savu darbu nav izdarījusi," uzsvēra politiķis un piebilda, ka vienīgais, ko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta 2023. gada budžetā ir aizsardzības budžeta palielinājums.

Valainis kritizēja valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) pausto, ka veselības nozare nepieciešamas reformas.

"Premjera pozīcija par reģioniem balstās dažos izrautos no konteksta piemēros, uz kuru fona ir gatavs visu aizvērt ciet. Es uzskatu, ka Latvijas slimnīcas, un īpaši ārpus Rīgas, tieši Covid-19 laikā pierādīja, ka varam uz tām paļauties. ZZS tās aizstāvēs pret nepamatotiem uzbrukumiem. Mums ir jāuzlabo, nevis jāiznīdē slimnīcas," uzsvēra Valainis. Politiķis arī kritizēja solījuma neturēšanu pedagogiem, nepiešķirot nepieciešamos līdzekļus.

ZZS pārstāvis pauda pārliecību, ka 2023. gada budžetam ir nepieciešams "kapitālais remonts", jo, politiskā spēka ieskatā, budžetam ir nepieciešami uzlabojami, piemēram, pašvaldībām jābūt "reģionu vilcējspēkiem, nevis lūdzējiem pie valdības durvīm, ir jāveido nacionāla līmeņa reģionālās attīstības programmas, nevis attīstība jābalsta uz Briselē sagatavotiem dokumentiem".

Arī opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks "Latvija pirmajā vietā" atbalsta aizsardzības budžeta celšanu, tajā pašā laikā politiķis uzsvēra, ka svarīgāk ir skatīties ne tikai, cik naudas tiek piešķirts, bet svarīgāk, lai nauda tiktu izlietota caurredzami. Uzrunā Šlesers arī pievērsās ekonomikas izaugsmes jautājumam, piebilstot, ka tā ir iespējama "partnerattiecībās ar privāto biznesu", proti, vairāk būtu jāīsteno publiskās un privātās partnerības projekti.

Kritiku par 2023. gada budžetu "Progresīvo" frakcijas vārda pauda deputāts Andris Šuvajevs (P), kurš norādīja, ka 2023. gada budžeta galvenais trūkums ir "vēlme disciplinēt sabiedrību, nevis izmantot tās radošo potenciālu". "Rezultātā mana paaudze sāk zaudēt cerību, jo šis budžets neatspoguļo tās vēlmi pēc pārmaiņām," secināja deputāts.

Tāpat viņš atzina, ka politiķi gadiem runā par vienām un tām pašām problēmām – nepietiekamo finansējumu izglītībai un medicīnai, sociālajai aizsardzībai utt., bet tajā pašā laikā valdība "spītīgi turas pie nelokāmās nostājas publisko izdevumu plānošanā". Deputāts mudināja par šo jautājumu rīkot godīgu un jēgpilnu diskusiju.

Šuvajevs arī kritizēja valdības prasību atsevišķām nozarēm īstenot reformas pirms prasīt valsts finansējumu. Viņa vērtējumā, tā ir akla turēšanās pie finanšu dogmām.

"Tā vietā, lai rīkotos drosmīgi un atbildīgi, lai nākamajos 30 gados Latvijas iedzīvotāji varētu baudīt visas priekšrocības, ko sniedz kvalitatīva izglītība, lai ekonomikas transformācija būtu reāla un patiesa, lai Latvijas veselības sistēma beidzot uzelpotu, tā vietā šis budžets atzīst: "Mēs nevaram labāk. Mēs nevaram uzturēt spēkā vienošanos starp sabiedrību un valsti. Mēs nevaram jums dot labāku pasauli." Ja jūs to nevarat, tad "Progresīvie" var," uzsvēra Šuvajevs.

Savukārt deputāte Antoņina Ņenaševa (P) debatēs norādīja uz solījumu nepildīšanu pedagogiem, kuri patlaban ir ķīlnieku lomā. Viņas ieskatā, pedagogi nav atbildīgi par skolu reformu, jo izglītības politiku nosaka valsts, savukārt pašvaldības to izpilda.

"Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāpiedāvā risinājumi, jānoskaidro, kāpēc pašvaldība nevar veikt reformas. Ir jāsaprot argumenti, jāuzklausa bažas un jāmeklē risinājumi, ko piedāvāt premjeram," klāstīja deputāte.

Ņenaševas vērtējumā, lielākais ļaunums ir gļēvulība ieviest pārmaiņas. Viņa aicināja neatbalstīt "stagnācijas budžetu" un dot iespēju Saeimai to uzlabot. "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens uzsvēra, ka šis ir "sīkstuļa budžets", kas ignorē neskaitāmas reālas valsts prioritātes un vienlaikus izšķērdē naudu.

Opozīcijas deputāts Aleksejs Rosļikovs (S!) kritizēja pārāk lielos izdevumus "valsts aparātam". Viņš uzsvēra, ka 36% no valsts budžeta izdevumiem paredzēti "valsts aparātam", kas "absolūti nav pieļaujami".

Tāpat deputāts nepiekrita, ka papildus līdzekļi drošībai nozīmē ieguldījumu visas valsts aizsardzībā. "Par kādu drošību mēs runājam? Droši vien par jūsu drošību, jo pārējie cilvēki uz diez vai gribēs palikt valstī ar tādiem nodokļiem," secināja Rosļikovs. Viņš arī mudināja palielināt valsts parāda griestus. "Jums ir vara. Jūs varat to izdarīt. Vakar bija 17 miljardi eiro, šodien būs 20 miljardi eiro. Ja būs vajadzība, būs 25 miljardi eiro," klāstīja opozīcijas deputāts.

Rosļikovs uzrunā vērsās pie koalīcijas spēka "Apvienotā saraksta", kas priekšvēlēšanu laikā "baltajos kreklos ir slīpējis Latvijas ceļus". "Jums vajadzētu būt kaut nedaudz neērti. Jūs solījāt pārmaiņas, kurām pat es gribēju ticēt. Jūs tik smuki, gudri visu runājāt, ka es noticēju. Rezultāta nav," uzsvēra politiķis.

Rosļikovs pievienojās iepriekš paustajam, ka deputātam jāparedz iespēja piedalīties budžeta veidošanā.

Debatēs par budžetu izteicās arī koalīciju veidojošo spēku pārstāvji, atzīstot, ka tas nav ideāls. Deputāts Uģis Mitrevics (NA) sniedza savu subjektīvo vērtējumu par budžetu, sakot, ka tas varēja būt labāks, bet tā uzlabošanai nebija laika. “Mēs nevarējām šajos trīs mēnešos pieņemt fundamentālus lēmumus, pārstrukturēt, apgriezt kājām gaisā pilnīgi visu, lai panāktu to, ko esam iecerējuši. Tas ir neiespējami. Mēs esam sākuši strādāt tikai šobrīd un teikt, ka viss ir slikti, nav pamata,” atzina Mitrevics.

Tāpat deputāts uzsvēra, ka katram politiskajam spēkam ir jāuzņemas atbildība par savām jomām. “Vai var labāk? Šaubu nav. Vai valsts budžets varētu būt labāks? Šaubu nav. Vai mūsu budžetā ir šaurās vietas, ir jāturpina diskutēt ar partneriem? Protams. Un tamdēļ nekavējamies, apstiprinām šo budžetu, strādājam jau šodien,” mudināja Mitrevics.

Arī deputāts Česlavs Batņa (AS) atzina, ka viņam par budžetu nav “tik lielas eiforijas sajūtas” kā koalīcijas partneriem, jo tā sagatavošanas process varēja būt labāks un pārskatāmāks.

Līdzīgu vērtējumu deva arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kura arī nav “pietiekami apmierināta” ar to, cik daudz finansējuma ticis izglītībai. Tajā pašā laikā viņa mudināja apzināties, ka “sabalansētība nozīmē ņemt vērā tās ārējās prioritātes, kas mums šobrīd ir aktuālas”.