Foto: LETA

Ministru kabinets, 21. februārī, apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par starpnozaru komitejas izveidi "Rail Baltica" projekta ieviešanas paātrināšanai, kuras mērķis ir sekmēt projekta starpnozaru jautājumu koordinētu risināšanu, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) klāstīja, ka, stājoties ministra amatā, viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem bijis konstatētās nepilnības "Rail Baltica" projekta vadībā un normatīvajos aktos, kā rezultātā ievērojami kavējas projekta īstenošana.

"Ņemot vērā, ka projekta īstenošana skar vairāku citu ministriju un iestāžu kompetences, esmu iniciējis starpnozaru komitejas izveidi. Visām iesaistītajām pusēm ir skaidri jāapzinās, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts Baltijā un tā ir mūsu kopēja atbildība gan pret nākamajām paaudzēm, gan valsts drošību kopumā," uzsver Vitenbergs.

Starpnozaru komitejas priekšlikums paredz divu līmeņu padomes izveidi, kas sastāvēs no projekta padomes un darba grupas.

Projekta padomes veicamie uzdevumi būs starpnozaru jautājumi, nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņas, kā arī nacionālās pozīcijas izstrāde ar "Rail Baltica" projektu saistītos jautājumos, kas risināmi starpnozaru, starpvaldību vai Eiropas Komisijas līmenī.

Lai nodrošinātu starpnozaru jautājumu koordinētu risināšanu, starpnozaru komiteju veidos SM, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas politiskā vadība.

Tāpat paredzēts izveidot darba grupu projekta padomes lēmumu sagatavošanai un uzdevumu izpildes koordinācijai. Darba grupas sastāvā tiks iekļauti dažādu institūciju pārstāvji atkarībā no izskatāmā jautājuma satura, tajā skaitā paredzama VAS "Latvijas valsts meži", VAS "Latvijas Valsts ceļi", saistīto pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības iesaiste.

SM uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekta progress atsevišķās jomās nav pietiekams, un Latvijā ir novērojama projekta ieviešanas kavēšanās.

"Lai atgūtu iekavēto, ir svarīgi pabeigt pamattrases būvprojektēšanu, uzlabot esošo "Rail Baltica" finansēšanas modeli un veikt tiesiskā ietvara grozījumus, kas nepieciešami lielu līnijveida objektu izbūvei. Iezīmēto šķēršļu pārvarēšanu nacionālā līmenī sekmēs starpnozaru sadarbība, kas tiek virzīta pēc satiksmes ministra ierosinājuma," informēja ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!