Rīgas domē veidos jaunu departamentu – atbildēs par ārtelpu un mobilitāti  (4)

Iecere tapusi, pamatojoties uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers" neatkarīgā ārējā izvērtējumā par pašvaldības satiksmes infrastruktūru. Deputātu vairākumam to atbalstot komiteju sēdē, iecere tiks skatīta 1. marta domes sēdē, kur par to būs gala balsojums.

Domē skaidro, ka jauns departaments tiek veidots, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldības administrācijas iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.

Paredzēts reorganizēt pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma", apvienojot to ar Satiksmes departamentu, tādējādi izveidot jaunu iestādi – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu.

Līdz ar šo lēmumu plānots arī reorganizēt domes Satiksmes departamentu, nododot tā kompetencē esošos valsts pārvaldes uzdevumus saistībā ar satiksmes infrastruktūras stratēģisko plānošanu Pilsētas attīstības departamentam.

Reorganizēta tiks arī pašvaldības Centrālā administrācija. Tās struktūrvienības – Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde un Teritorijas labiekārtošanas pārvalde – plānots nodot jaunajam Ārtelpas un mobilitātes departamentam.

Arī Mājokļu un vides departamenta kompetencē esošie valsts pārvaldes uzdevumi saistībā ar ārtelpas objektu un elementu uzturēšanu tiks nodoti Ārtelpas un mobilitātes departamentam.

Priekšlikums tika atbalstīts ar 16 balsīm "par", četrām "pret" un vienu "atturas".

Kā sēdē skaidroja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, ja 1. marta domes sēdē tiks atbalstīts priekšlikums par jauna departamenta veidošanu, tas darbu varēs sākt šī gada 1. septembrī.

Pēc Langes paustā, šis departaments lemtu, piemēram, par ielām, ietvēm, veloceļiem, iekšpagalmiem, ielu apgaismojumu, luksoforiem, autostāvvietām, zaļajām zonām un satiksmes pārvadiem. Tieši šie jautājumi – piemēram, ielu un pagalmu uzturēšana – arī šobrīd ir Rīgas "problēma numur viens" atzina Lange. Vienlaikus patlaban šīs jomas ir izdalītas pa vairākām struktūrām, turklāt trūkst arī cilvēkresursu, kas nozīmē, ka esošie darbinieki ir pārāk noslogi.

Šobrīd attiecīgajās struktūrvienībās esot grūtības piesaistīt darbaspēku. Līdz ar citiem iemesliem tiek norādīts, ka darbam Satiksmes departamentā trūkstot prestižs. Visgrūtāk esot piesaistīt projektu vadītājus un būvinženierus.

Līdz šim esot skatītas arī citu pilsētu pieredzes, tostarp, piemēram, Brēmenes un Stokholmas, un tādējādi secināts, ka šādā veidā, koncentrējot funkcijas vienā iestādē, var efektīvāk realizēt mērķus, tostarp dažādu ar ārtelpām saistīto risinājumu ieviešanu. Apvienošana arī ļautu operatīvāk reaģēt un novērst mazās vajadzības, uzskata Lange.

Arī iepriekš iekš Rātsnamā jau izskanējusi iecere koncentrēt šīs funkcijas vienā iestādē, lai tā varētu kopēji uzņemties atbildību un efektīvāk risināt problēmas, skaidroja Lange, piebilstot, ka tas arī atvieglotu komunikāciju no iedzīvotāju perspektīva, jo nevajadzētu vairs vērsties vairākās iestādēs.

Tomēr tieši par šo aspektu sēdē izskanēja kritika no opozīcijas deputātiem. Piemēram, Konstantīns Čekušins (S) pārmeta, ka opozīcija tikai ceturtdien uzzināja par plāniem veikt šādu apvienošanu. Lai arī Lange atbildēja, ka šāds priekšlikums top kopš septembra un varas dalīšanas principi neparedz deputātu iesaistes nepieciešamību, opozīcijas deputāts saglabāja savu nostāju, paužot kritiku par caurspīdīguma trūkumu.

Lai pieņemtu korektu lēmumu, par to nepieciešams iepriekš diskutēt ar deputātiem, taču tas nenotika nedz komitejās, nedz citviet, tādējādi deputātiem netika nodrošināta iespēja iesaistīties, argumentēja Čekušins.

Savukārt deputāts Andris Morozovs (S) iztirzāti izvaicāja izpildderktoru par kopējām izmaksām, ko paredzētu apvienošana, un, nesadzirdot konkrētu atbildi, pārmeta Langem par šādu pieeju, norādot, ka kaut vai jebkurā privātā biznesā ik katrai šāda veida iecerei vienmēr ir iepriekš zināmas un nosaucamas kopējās izmaksas, vai tik vien kā pamata izmaksas.

Turpretim deputāts Juris Radzevičs (GKR) padziļināti vaicāja par dažādajām kompetencēm, kuras pārietu jaunā departamenta atbildība, Langem vietām atbildot, ka par detaļām vēl tiks domāts un diskutēts turpmākajā gaitā.

Līdzīgi arī Vladimirs Faļkovs (S) cita starpā izceļot neskaidrības ap konkrētu jomu kompetencēm, piemēram, parku pārraudzību, vaicāja, vai šāda apvienošanās nav saistīta ar izskanējušajām baumām, ka tādējādi plānots izvairīties no iespējamības, ka, uzvarot tiesā, no amata atstādinātais kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs domei būtu jāatjauno amatā. Tomēr izpilddirektora padomnieks Māris Knoks šādas baumas noraidīja, uzsverot, ka mērķis ir apvienošana.

Diskusijās iesaistījās arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, skaidrojot, ka ideja par apvienošanu briedusi ilgāku laiku, turklāt politiķis arī pētījis praksi divās pilsētās – Helsinkos, kur pirms diviem gadiem veica reformas koncentrēšanas virzienā, kā arī Stokholmā, kas spērusi soļus līdzīgā virzienā, pastiprināti domājot par kompetencēm un darba dalīšanu. Tur gūstot priekšstatu par šādu izmaiņu efektivitāti, ideja vērtēta arī Rīgā, kur to pārbaudīja piesaistītais uzņēmums, kas veica izvērtējumu. Tas cita starpā arī intervējis darbiniekus, kuri norādījuši uz noslogotību un atalgojumu, kas nav pietiekams, kā arī izcēluši problēmas, kas saistās ar sadrumstalotību.

Šobrīd domei iedzīvotāji pārmet skaidrības trūkumu, kas izpaužas tieši tajā, kā darbojas pašvaldības mehānismi, piemēram, kā tiek būvēti bērnu laukumu un kura iestāde par to atbild, izteicās Staķis, piebilstot, ka būtu nepieciešams arī uzlabot darbības ātrumu, ko sadrumstalotība apgrūtina, jo lēmumi ir jāsaskaņo vairāku iestāžu vidū.

Atbildot uz opozīcijas pārmetumiem, Staķis norādīja, ka plašāka skaidrība saistībā ar apvienošanu radīsies procesā gaitā, un atzina, ka piedzīvo nosacītu "kognitīvo disonansi", jo, lai arī līdz šim no opozīcijas izskanējuši negatīvāki viedokļi par darba grupu daudzumu, šobrīd tiek pārmests tieši par to trūkumu.

Savukārt Morozovs, atbildot Staķim, sacīja, ka pārmetuma būtība bija tajā, ka deputāti netika laikus informēti par tik būtiskām pārmaiņām. Tāpat deputāts izteicās, ka opozīcijas neinformēšanai ir ietekme arī uz kvalitāti. Pārmetumi ir vietā, ja tiek lemts par jautājumiem, par kuriem opozīcija, kā arī, iespējams, atsevišķi koalīcijas deputāti, tiek informēta novēloti, turklāt netiek sniegta precīza informācija par izmaksām, pauda deputāts. Viņš arī norādīja, ka iebildumi nav par būtību, jo pārmaiņas būtu vēlamas, taču nereti, steigā rosinot šādas pārmaiņas, tas atbalsojas uz rezultātu.

Pievienojoties koalīcijas deputātu paustajiem argumentiem, Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) norādīja, ka nepieciešamības infrastruktūrā ir apjomīgas un turklāt tās ir augušas. Tuvāko četru gadu laikā infrastruktūrā ieplūdīs investīcijas kopumā ap 700 miljonu eiro apmērā, atzīmēja politiķis, skaidrojot, ka tas arī atstāj iespaidu uz departamenta noslogotību, kas, savukārt, liek izvēlēties prioritātes.

Līdz ar nepieciešamību prioritizēt krītas arī rīdzinieku apmierinātība, ja, piemēram, kādas Centra apkaimes ielas vietā uzmanība tiek pievērsta Vanšu tiltam, iezīmēja Ķirsis. Tāpat politiķis piekrita, ka atalgojuma apmērs noteikti atbalsojas uz darbinieku kvalitāti un iespēju tos piesaistīt, it īpaši kontekstā ar inženieriem, pēc šobrīd kuriem ir liels pieprasījums arī valsts un privātajā darba tirgū.

Kā paredz komiteju atbalstītais lēmumprojekts, Rīgas izpilddirektoram būs jāveido komisija, kam līdz šī gada 1. septembrim būs jānodrošina reorganizējamo iestāžu saistību un tiesību pārņemšanu un sagatavot attiecīgos normatīvos aktus.

Plānots arī veikt reorganizējamo iestāžu personāla novērtēšanu, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un ar kuriem darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas.

Tāpat paredzēts apzināt reorganizējamo iestāžu saistības, prasības, finanšu līdzekļus, krājumus un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī materiālās un nemateriālās vērtības un nodot tās attiecīgo funkciju pārņēmējiem.

Darbinieku atalgojumiem nepieciešamos līdzekļus – nepārsniedzot 375 000 eiro – Ārtelpas un mobilitātes departamentam plānots piešķirt no pašvaldības šī gada budžeta, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)". Vienlaikus tiek noteikts, ka ar iestāžu reorganizāciju saistītie izdevumi sedzami no attiecīgo iestāžu budžetā esošajiem līdzekļiem.

Tāpat plānots izveidot komisijas darba uzraudzības grupu, kuru veidos domes priekšsēdētāja vietnieks Ķirsis.

Kā ziņots, viens no veidiem, kā domē saskata iespēju "iedzīvināt mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā", ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrāde.