Saeima nevērtēs priekšlikumu izbeigt likumu par Skultes LNG termināli

ZZS vēlējās, lai politiskā spēka priekšlikums tiktu iekļauts šodienas Saeimas sēdē. ZZS priekšlikumu atbalstīja 39 deputāti, pret – 23 deputāti, bet balsojumā atturējās 22, tādējādi likumprojekts netika iekļauts netika iekļauts parlamenta sēdes darba kārtībā.

Pērn septembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likums termināli tostarp nosaka Skultes LNG terminālim nacionālo interešu objekta statusu, kā arī likums paredz, ka terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis iepriekš sacīja, ka jau no paša sākuma iecere par LNG termināla būvniecību tika virzīta sasteigti, bez atbilstošu izvērtējumu veikšanas, lai noteiktu sabiedrības un tautsaimniecības kopumā intereses.

Politiskais spēks uzskata, ka, atzīstot likumu par Skultes LNG termināli par spēku zaudējušu, terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiks atcelts nacionālo interešu objekta statuss.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 21. februārī noraidīja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, portālu "Delfi" informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Patlaban KEM turpina savu darbu – uzrauga, lai Latvija tiek nodrošināta ar gāzes piegādēm. Tāpat ministrija, balstoties uz Saeimas pieņemto likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli", turpina īstenot likumu, kura mērķis ir sekmēt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstību.

Vienlaikus valdības pārstāvji atzina, ka Skultes LNG termināla projektu varētu realizēt valsts. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka Saeima ir pieņēmusi likumu, kas paredz, ka valstī ir jāīsteno Skultes LNG termināla projekts.

Vienlaikus uzņēmums "Skulte LNG Terminal'" aicina Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas.

Kā ziņots, jautājums par nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli tika aktualizēts drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2022. gada aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.

2022. gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā. 30. augustā valdība lēma šī projekta realizāciju uzticēt "Skulte LNG Terminal".